“Mammamuntetiem.lv” vadītāja pastāstīja, ka pēdējā laikā vērojamās diskusijas Saeimā nepalielina uzticamību deputātiem. Turklāt rodas bažas, vai parlamentārieši ir kompetenti lemt par izglītības jautājumiem.
Organizācijas vadītāja atzina, ka viņai pašai, neesot jomas ekspertei, it grūti izvērtēt, vai kompetencēs balstītā satura reforma jau ir gatava, lai to varētu ieviest. Taču viņa vērtēja deputātu minētos argumentus, pārceļot šo reformu par gadu, un tie neesot bijuši ne faktos, ne nopietnās zināšanās balstīti.
Tāpat esot jautājums par to, kā deputāti sekojuši šim jautājumam un cik pētījumus izlasījuši. Pašlaik esot sajūta, ka vairums to nav darījuši, norādīja Akmentiņa-Smildziņa.
Līdzīgi iepriekš atzina Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra direktore Dace Namsone, sakot, ka Latvijā mācību saturs bija sadrumstalots, jo “mums ir politizēts izglītības process”, nevis uz profesionāļu pētījumiem balstīts.
KONTEKSTS:
Izglītības un zinātnes ministrija piedāvājusi grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma. Reforma tika paredzēta no 2019.gada 1.septembra.
Sākotnēji Saeima konceptuāli atbalstīja iecerētās izmaiņas, taču koalīcijā iezīmējušās domstarpības par sešgadniekiem skolā, un skaidrs atbalsts izglītības ministram ir tikai no viņa paša frakcijas “Vienotība”. Arī Saeimas komisija, gatavojot grozījumus otrajam lasījumam, noraidīja šo ieceri, kā arī nepiekrita dot lielāku brīvību vidusskolām veidot mācību programmu komplektus. Turklāt izglītības jaunā kompetenču satura ieviešanu komisija nolēma pārcelt par gadu.
Arī Saeimas balsojumā otrajā lasījumā atbalstīts minētais kompromiss par jaunā satura ieviešanu gadu vēlāk, proti, 2020.gadā un vienlaikus par atteikšanos no ieceres par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma.
Satraukumu par izglītības satura reformu pauda vecāki, aicinot nevilcināties un pieņemt vajadzīgos lēmumus. Minētais kompromiss otrajā lasījumā pieņemts piketu pavadītbā.
