Rīta Panorāma

Dārza padomi: vīnogu veidošana

Rīta Panorāma

Starptautiskā drošas dzelzceļa šķērsošanas diena

Izglītības likuma grozījumi jaunā mācību satura ieviešanai

LU Izglītības inovācijas centra vadītāja: Mums ir politizēts izglītības process

Līdz šim Latvijā mācību saturs bija sadrumstalots, jo “mums ir politizēts izglītības process”, nevis uz profesionāļu pētījumiem balstīts, un šobrīd iecerētā izglītības reforma ir unikālā iespēja to sakārtot, LTV “Rīta panorāmai” sacīja Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra direktore Dace Namsone.

Pašreiz parlamentā apspriestā izglītības reforma dotu iespēju skolēniem iedziļināties tajā, ko viņi mācās, un vienā priekšmetā apgūto izmantot citos priekšmetos, un mērķis ir, lai skolēni spētu tikt galā nestandarta situācijās.  

Izglītības satura reforma ļautu novērst detalizāciju un sadrumstalotību, kas izveidojusies, jo “mums ir politizēts izglītības process”, tad grib ieviest aizsardzības mācību, citi grib veselības mācību, un katra priekšmeta saturs veidots atsevišķi, “nereti kāda lobija rezultātā”, norādīja Namsone.

Reforma ir iespēja “atbrīvoties no šiem uzslāņojumiem”, pauda Namsone.

Viņa arī pastāstīja, ka Latvijas skolās valda milzīga atšķirība starp to, ko pat vienas skolas ietvaros var izdarīt viens vai otrs skolotājs, ir skolotāju grupa, kas paši veido saturu,  bet cilvēku prasmes un uzskati dažādās skolotāju grupās atšķiras, un ar katru grupu jārunā savādāk.

Saeimas Izglītības komisijas vadītājs Aldis Adamovičs (“Vienotība”) Latvijas Radio gan atzina, ka pašlaik politiķu vienošanās par izglītības reformu nav gluži sabotāža, bet šie kompromisi ir sāpīgi, jo kompetenču izglītības ieviešanu plānots sākt gadu vēlāk, bet jautājums par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma vispār atlikts.

Adamovičs sacīja, ka pie jautājuma par sešgadniekiem skolā nāksies atgriezties nākamajai Saeimai, jo tomēr nav normāli, ka jaunieši pabeidz skolu 19 – 20 gadu vecumā, kad daļa jau varētu būt darba tirgū vai ātrāk iestāties augstskolās.

“Mēs visu laiku varam teikt, ka [reforma ir] sasteigta, bet tā var atlikt neiespējami uz priekšu,” piebilda Adamovičs.

KONTEKSTS:

Latvijas skolēnu zināšanas ir viduvējas, ja tās salīdzina ar citām attīstītajām valstīm. Cerībā uzlabot skolēnu sniegumu starptautiskos pētījumos Izglītības ministrija jau no septembra pakāpeniski mainīs mācību saturuIzglītības satura reformu politiķi plāno pieņemt līdz Jāņiem. Kompromisa cena ir jautājums par sešgadniekiem 1.klasē, kuru šī Saeima vairs necilāšot, un arī jaunā izglītības satura pakāpenisku ieviešanu nolemts sākt gadu vēlāk – no 2020.gada.

Pēc politiskajiem signāliem, ka varētu apturēt izglītības satura reformu, satraukumu pauda vecāki, kuri izveidojuši iniciatīvas grupu “Vecāki par labāku izglītību” un nosūtījuši vēstuli atbildīgajai Saeimas komisijai, aicinot nevilcināties un pieņemt vajadzīgos lēmumus. 

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti