Gruzijas parlaments otrdien izskatīja likumprojektu otrajā lasījumā, un valdošās partijas mērķis ir tā pieņemšana maija vidū. Par likumprojektu nobalsoja 83 no 150 parlamenta deputātiem – tie bija visi valdošās partijas "Gruzijas sapnis" frakcijas pārstāvji un tās sabiedrotā politiskā spēka "Tautas vara" deputāti.
Pret likumprojektu balsoja 23 deputāti, bet vairākums opozīcijas deputātu nepiedalījās balsojumā. Visticamāk, lielākā daļa no viņiem piedalījās demonstrācijā pie parlamenta ēkas, kur atkal bija sapulcējušies tūkstošiem tūkstošiem protestētāju.
Lai likumprojekts kļūtu par likumu, tas jāizskata parlamentam trīs lasījumos un jāparaksta valsts prezidentei, kas uzsvērusi, ka neparakstīs šo likumprojektu.
Masveidīgi protesti pret Gruzijas valdību notiek jau kopš 9. aprīļa. Toreiz valdošā partija "Gruzijas sapnis" atkārtoti iesniedza parlamentā šī likuma projektu. Tas notika gadu pēc tam, kad tā protestu dēļ bija spiesta atcelt gandrīz identisku priekšlikumu. Vēlā otrdienas vakarā galvaspilsētā Tbilisi policija pret tūkstošiem protestētāju raidīja gumijas lodes, asaru gāzi un ūdens lielgabalus.
Likumsargi aizturēja desmitiem cilvēku un uzbruka arī vairākiem žurnālistiem, toskait ar gumijas steku piekaujot aģentūras AFP fotogrāfu. Bet "Radio Brīvā Eiropa" reportieris fiksējis vismaz divus gadījumus, kad likumsargi maskās situši demonstrantiem pa seju.
Demonstranti un opozīcija uzsvēra – mītiņš bija miermīlīgs, un policijas iejaukšanās pretlikumīga. Savukārt policija paziņojusi, ka izmantoja leģitīmu spēku pēc tam, kad protests izvērties vardarbīgs un demonstranti iesaistījušies verbālā un fiziskā konfrontācijā ar likumsargiem.
KONTEKSTS:
Gruzijā plašus protestus izraisījis valdības iecerētais likumprojekts par "ārvalstu aģentiem". Tas paredz iekļaut "ārvalstu aģentu" sarakstā nevalstiskās organizācijas un medijus, kas vismaz 20% finansējuma saņem no ārvalstīm.
Gruzijas valdošā partija "Gruzijas sapnis" aizstāv šo likumprojektu un uzsver, ka Gruzijas sabiedrībai jāzina, kuras organizācijas saņem ārvalstu finansējumu.
Taču likumprojekts izpelnījies salīdzinājumus ar Krievijas 2012. gadā pieņemto "ārvalstu aģentu" likumu, ko Kremlis izmantojis opozīcijas apspiešanai un neatkarīgo mediju slēgšanai.
Pret likumprojektu iebilst arī Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili, kas solījusi uzlikt tam veto.
Līdzīgu likumprojektu "Gruzijas sapnis" centās pieņemt jau pagājušogad, bet pēc plašiem protestiem Gruzijas parlaments apturēja tā izskatīšanu.
Rietumvalstis brīdina Gruzijas valdību, ka likumprojekta pieņemšana būs nopietns šķērslis Gruzijas ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai.
