Ministrs vērsies Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu pret Ikšķiles novada domes ieceri rīkot iedzīvotāju aptauju par reģionālo reformu.
"Ministrija vērsusi tiesībsargājošo iestāžu uzmanību. Ikšķilei nav likumīga pamata organizēt aptauju. Tiesībsargājošām iestādēm - Valsts policijai - būs jāpārliecinās, vai šādām aptaujām netiek lietots pašvaldības budžets. Mēs esam norādījuši uz formu, kādā būtu jārīko iedzīvotāju aptaujas. Mums nav iebildumu pret iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanu. [Taču] jāievēro likums," pauda ministrs.
Pūce arī uzsvēra, ka pretēji Ikšķiles pašvaldības iebildumiem, Ogres novadā nedominēs Ogre. "Tā ir Ikšķiles pašvaldības nepamatota, histēriska reakcija, ka viņus aprīs Ogre. [Jaunajā novadā] attīstīsies pakalpojumi un fondu Eiropas Savienības fondu piesaiste. Ikšķile ir slikta fondu piesaistītāja," sacīja pašvaldību ministrs.
Par spīti VARAM norādījumiem, no 29.aprīļa Ikšķiles novada iedzīvotāji klātienē un elektroniski var paust savu nostāju par novada patstāvības saglabāšanu. Aptaujā iedzīvotājiem vaicā, vai viņi ir par Ikšķiles novadu kā patstāvīgu administratīvo teritoriju. Iedzīvotāji savu viedokli var izteikt klātienē Klientu apkalpošanas centros Ikšķilē un Tīnūžos to darba laikā, kā arī elektroniski ar elektronisko parakstu. Aptaujā var piedalīties novadā dzīvesvietu deklarējušās personas no 15 gadu vecuma. Balsojot klātienē, aptaujas dalībniekam jāuzrāda derīga pase vai personas apliecība.
Savukārt, 9., 10. un 11. maijā tiks organizēti atsevišķi balsošanas laiki, kas pieejami iedzīvotājiem arī pēc darba laika līdz plkst.20. VARAM 25. aprīlī apturēja Ikšķiles novada pašvaldības lēmumu, kas paredz rīkot iedzīvotāju aptauju ar mērķi noskaidrot viedokli par iespējamo novada pievienošanu citai administratīvai teritorijai.
Ģenerālprokuratūrā apstiprināja, ka šāds iesniegums ir saņemts un pašlaik tiek vērtēts.
Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš neizslēdz iespēju, ka ministrija cenšas pašvaldības iebiedēt.
“Šajā gadījumā es gribu uzsvērt, ka Ikšķiles novada pašvaldība un amatpersonas visu dara tiesiski un likumīgi,” sacīja Trapiņš.
“Nu ko tad tu iebiedēsi? Kādi mēs esam stūrgalvīgi ikšķilieši, tādi esam! Arī citas pašvaldības ir interesējušās par mūsu domes lēmumprojektiem un nolikumu. Tādēļ domāju, ka citas pašvaldības arī neklusēs,” paziņoja Ikšķiles mērs.
Lūgts sniegt argumentus, kādēļ mazo novadu iedzīvotājiem aptaujās atbalstīt apvienošanos, ministrs atbildēja, ka “kopumā šajā teritorijā attīstīsies labāki publiski pakalpojumi. Būs racionālāks resursu izlietojums. Vairāk iespēju piesaistīt fondu projektus”.
“Ikšķiles pašvaldība ir slikta fondu piesaistītāja. Atšķirībā no Ogres, piemēram. Tas dos iespēju šajās teritorijās vairāk attīstīt gan dzīves, gan darba vietas. Ikšķiles pašvaldība pilnībā koncentrējusies uz to, ka attīsta savā teritorijā tikai dzīvesvietas.
Tā faktiski ir vienīgā pašvaldība, kas no Latvijas apzināti aizdzinusi trīs rūpnīcas, kuras visas ir uzceltas, bet tās ir uzceltas Lietuvā,” sacīja ministrs.
VARAM aptur arī Jelgavas novada iedzīvotāju aptauju
Tāpat VARAM aicina arī Jelgavas novada pašvaldībai izvēlēties likumisku metodi iedzīvotāju viedokļa noskaidrošana. Ministrija piektdien, 3. maijā, apturējusi Jelgavas novada pašvaldības nolikumu par iedzīvotāju aptaujas organizēšanu. Ministrija uzsver, ka domei ir tiesības rīkot publisko apspriešanu par pašvaldības autonomās kompetences jautājumiem, kā to nosaka likuma “Par pašvaldībām”.
Taču ne likums “Par pašvaldībām”, ne arī citi normatīvie akti pašlaik neparedz domei tiesības organizēt sabiedrības viedokļa noskaidrošanu, rīkojot iedzīvotāju aptauju, kas pēc savas formas atgādina iedzīvotāju piedalīšanos vēlēšanās vai vietējā referendumā un saistošā lēmuma pieņemšanā. Par to liecina personas datu pārbaude, iespēja balsot aizklāti, personas datu apstrāde. Arī uzdotais jautājums “Vai jūs piekrītat Jelgavas novada apvienošanai ar Jelgavas pilsētu” uz kuru ir jāatbild ar “jā” vai “nē” rada maldinošu iespaidu, ka Jelgavas novada iedzīvotāji piedalās lēmuma pieņemšanā par pašvaldību reformu. Pašlaik spēkā esošais tiesiskais regulējums neparedz pašvaldībām tiesības rīkot vietējos referendumus, pauž ministrija.
Latvijā spēkā esošais tiesiskais regulējums neparedz pašvaldībām tiesības rīkot vietējos referendumus. Arī Satversmes tiesa jau 2009.gada 20 janvāra lēmumā lietā Nr.2008-08-0306 ir atzinusi, ka “Latvijas Republikas administratīvi teritoriālā reforma atzīstama par svarīgu un nozīmīgu valsts un sabiedrības dzīves jautājumu, kas ir jāizlemj pašam likumdevējam, proti, Saeimai”, norāda ministrija.
Rīkojums par pašvaldības nolikuma atcelšanu nosūtīts Jelgavas novada pašvaldībai un stājas spēkā 7. maijā.
Komentējot teritoriālās reformas virzību, Pūce atklāja, ka šovasar plāno tikties ar daudzu pašvaldību vadītājiem, lai nodotos tās apspriešanai. "Mēs apkoposim viedokļus, kas ietekmēs valdības galīgo variantu. Reformas mērķis ir samazināt pieaugošās pastāvošās reģionālās atšķirības. Turīgākais reģions ir Rīga, mazāk turīgais - Latgale. Pēdējo piecpadsmit gadu laikā atšķirība ir mainījusies ļoti nebūtiski, lai gan realizēta reģionālās attīstības politika. Acīmredzot kaut ko darām nepareizi," klāstīja Pūce.
Taču pret Ozolnieku un Rugāju rīkotajām socioloģiskajām aptaujām ministram iebildumu neesot.
Pašvaldības nejūtas sadzirdētas
“Sajūta, ka nedaudz nav laika, ka ir steiga un būtiskākais jautājums ir šī administratīvi teritoriālā reforma, kurai vajadzīgs segums, bet šis segums vismaz pagaidām netiek piedāvāts,” pauda Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis.
Tādēļ Pašvaldību savienība apkopojusi un rakstiski iesniegusi Pūces vadītājai ministrijai 68 iebildumus pret teritoriālo reformu.
Tostarp tiek pieprasīts veidot reģionālās pašvaldības, saglabāt pašreizējās republikas pilsētas un ļaut jaunajos novados veidot vairāk par vienu administratīvo centru. Ministrs neslēpa skepsi pret šiem iebildumiem.
“Nav neviena ierosinājuma, tie lielākoties ir vispārēji pārspriedumi, daži no kuriem man šķiet juridiski... ne pārāk kompetenti,” sacīja Pūce.
“Manuprāt, visus šos priekšlikumus varētu apvienot vienā - mēs uzskatām, ka šo reformu nevajag veikt, jo mēs tā uzskatām,” rezumēja ministrs.
KONTEKSTS:
Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm. Saeima martā akceptēja reformas turpināšanu.
Administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu plāno samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas gan netiks mainītas. Pašvaldības veidos ap lielākām pilsētām un attīstības centriem, bet bez lauku teritorijām būs tikai Rīga un Jūrmala. Šādas ieceres ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātajā reformas piedāvājumā.
Līdzšinējās administratīvajās robežās saglabāsies Rīgas un Jūrmalas pilsētas, kā arī Līvānu, Alūksnes un Gulbenes novadi. Pārējās pašvaldības skars apvienošana.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Pūce ("Attīstībai/Par!") iepriekš atklāja, ka viens no kritērijiem novadu lielumam varētu būt bērnu skaits. Vienlaikus jau kopš iepriekšējās valdības tiek diskutēts un strādāts pie skolu tīkla sakārtošanas, lai uzlabotu vispārējās izglītības kvalitāti.
