Bēgļu gaitās no Ukrainas lielākoties dodas sievietes un bērni. Latvijas Samariešu apvienībā patvēries arī 13 gadus vecais Nazars, kura ģimene palikusi Ukrainā.

"Mēs ar māti aizbraucām uz laukiem, kad sākās karš. Mana māte sarunāja ar paziņu, ka mani aizvedīs kaut kur tālāk. Ģimene palika tur. No rīta sazvanījos ar mammu, viņa paliks, jo vecmāmiņa negrib braukt prom. Tagad es pat nezinu, kad mēs satiksimies. Tāpēc tas ir tik bēdīgi," viņš atzina.

Šo bēgļu vidū ir arī draudzenes Olga un Liza. Abas strādāja Samariešu apvienībā Kijevā, un abām ģimenes palika Ukrainā.

Viena no viņām norādīja: "Mani vecāki, vīrs, brālis, māsa, vecvecāki. Vairākums no draugiem arī vēl ir Ukrainā." Bet otra draudzene sacīja: "Mana mamma paliks. Viņa dara brīvprātīgo darbu. (..) Vecmamma saka, ka vēlas mirt Ukrainā (smejas). Viņa nebrauks prom."

Satikto cilvēku stāsti ir dažādi. Viņu vidū ir māte ar vien mēnesi vecu bērniņu. Vīrs palicis Ukrainā. Patvērumu Rīgā raduši arī profesionāli Ukrainas sportisti.

Valsts prezidenta kundze norādīja, ka bēgļu stāstos uzsvars bieži ir uz bērniem.

"Ļoti cieš bērni. Sēž slimnīcās bērni, kuri slimo ar pirmā tipa diabētu, viņiem insulīna pietrūkst. Bērni lēnām mirst.

Stāsti ir par vecākiem cilvēkiem, kuri ir uz gultas, kuri nevarēs savas mājas, dzīvokļus atstāt, kad bumbas kritīs. Satikos ar cilvēkiem, kuri ir piedzīvojuši militāro operāciju. Bet viņi nerunā par militāro operāciju. Viņi runā par karu. Par patvertnēm no bumbām, par bēgļu gaitām. Par savu sabombardēto māju atstāšanu," sacīja Levite.

Pēc nevalstisko organizāciju aplēsēm Latvijā varētu būt ieradušies līdz četriem tūkstošiem bēgļu.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas. Līdz ar to bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.

Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.

Nedēļā pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.