Tomēr saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem deputātu rīcības iespējas esot ierobežotas. "Vajadzīgi ļoti nopietni pamatojumi, lai atlaistu NEPLP. Tas, ko mums likums atļauj, ir ļoti, ļoti ierobežots," teica Tērauda. Tomēr komisija jau ir secinājusi, ka NEPLP lēmumam bijis nepietiekams pamatojums.
"NEPLP visus dokumentus sagatavoja paši. Bija sajūta, it kā sniegs uzkritis uz galvas. Ir pozitīvie [LTV] reitingi, labs vērtējums un tagad atlaišana. Tieši tas radīja sajūtu, ka nav pietiekama pamatojuma vai informācijas, lai mēs būtu mierīgi, ka nav notikusi nepamatota atlaišana uz personīgo antipātiju pamata," teica Tērauda.
Tam gan nepiekrita NEPLP priekšsēdētājas vietnieks Ivars Āboliņš, kurš uzsvēra, ka padomes lēmums nebija pēkšņs. "Pirmo reizi LTV darbiniekiem vidējā vadības līmeņa sapulcē pateicām, ka Sergeja Ņesterova amats ir uz jautājuma zīmes jau pavasarī," teica Āboliņš.
KONTEKSTS:
NEPLP kā valsts SIA "Latvijas Televīzija" (LTV) valsts kapitāla daļu turētāja 2018. gada pēdējā darbadienā vienbalsīgi pieņēma lēmumu izteikt neuzticību LTV valdes priekšsēdētājam Ivaram Beltem un valdes loceklim programmu attīstības jautājumos Sergejam Ņesterovam.
Viens no pārmetumiem ir par projektu studijas režijas atjaunošanai, kura plāns nav izpildīts un ņemts kredīts pusmiljona eiro apmērā. NEPLP arī pārmet, ka LTV sniedz reklāmas pakalpojumus komerctirgum. Belte un Ņesterovs pauda pārsteigumu par NEPLP lēmumu un vēlas lūgt neatkarīgu komisiju izvērtēt viņu darbu.
NEPLP lēmumu atlaist LTV vadību kritizēja Latvijas Žurnālistu asociācija.
Jautājums, kāpēc atlaista LTV valde, trešdien, 2. janvārī, tika skatīts Saeimas Mediju politikas apakškomisijas sēdē. Deputāti norādīja, ka, lai gan skaidrots ir, joprojām nav pilnīgas pārliecības par to, ka mediju uzrauga lēmums ir bijis pamatots.
Tikmēr NEPLP nolēmusi vērsties pie Zviedrijas sabiedriskā medija un lūgt neatkarīgu ekspertīzi, kā arī vērsīsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) par iepirkumiem.
