Mediju uzraugs izsaka neuzticību LTV vadītājam Beltem un valdes loceklim Ņesterovam

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) kā valsts SIA “Latvijas Televīzija” (LTV) valsts kapitāla daļu turētāja vienbalsīgi pieņēmusi lēmumu izteikt neuzticību LTV valdes priekšsēdētājam Ivaram Beltem un valdes loceklim programmu attīstības jautājumos Sergejam Ņesterovam. Atlaistie valdes locekļi par padomes lēmumu pauž izbrīnu un vēlas lūgt neatkarīgu komisiju izvērtēt viņu darbu.

ĪSUMĀ:

  • NEPLP izsaka neuzticību diviem no trim LTV valdes locekļiem. Uz šiem amatiem janvārī izsludinās konkursu.
  • Viens no pārmetumiem ir par projektu studijas režijas atjaunošanai, kura plāns nav izpildīts un ņemts kredīts pusmiljona eiro apmērā.
  • NEPLP arī pārmet, ka LTV sniedz reklāmas pakalpojumus komerctirgum.
  • NEPLP publiskajā skaidrojumā Belte nesaskata iemeslus neuzticības izteikšanai.
  • Atlaistie valdes locekļi vēlas lūgt neatkarīgu komisiju izvērtēt viņu darbu.
  • Premjers: Nav iemesla apšaubīt NEPLP kā neatkarīgas institūcijas lēmumus

Lēmums stājas spēkā piektdien, 28. decembrī, līdz ar tā pieņemšanas brīdi. LTV valdē darbu turpina valdes loceklis finanšu jautājumos Ivars Priede. Bet 10. janvārī NEPLP izsludinās konkursu uz vakantajām LTV valdes locekļu vietām, bet nākamnedēļ iecels pagaidu valdes locekli.

Vairāki pārmetumi

NEPLP locekle Aurēlija Ieva Druviete, kas nodrošina LTV pārraudzību
00:00 / 01:19
Lejuplādēt

NEPLP paziņojumā medijiem norādīja, ka LTV 2017. un 2018. gadā nav nodrošinājusi stratēģisku attīstības projektu plānošanu un uzraudzību noteiktajos termiņos un budžeta rāmjos, kas radot risku, ka nodokļu maksātāju līdzekļi netiek izlietoti iespējami efektīvi sabiedrības interesēs.

2016. gadā valsts budžetā apstiprināja LTV attīstības projektu “Studijas režijas atjaunošana, vienota aparatūras kompleksa, kas apkalpos vairākus studiju paviljonus, izveide”, divu gadu periodam piešķirot līdzekļus 1 000 050 eiro apmērā. Saskaņā ar plānu 800 000 eiro bija jāiztērē līdz 2017. gada beigām, bet LTV apguva nepilnus 175 000 eiro. LTV apņēmās darbus paveikt līdz 2018. gada martam, kas neesot noticis.

2018. gadā LTV bija jāizlieto vēl 250 000 eiro un jānodod projekta 1. kārta ekspluatācijā līdz 17. decembrim. Plāns arī neesot izpildīts. Turklāt projekta īstenošanas gaitā esot konstatēts būtisks sadārdzinājums – nepilni 500 000 eiro.

Lai projektu pabeigtu, LTV bija spiesta papildus ņemt kredītu pusmiljona eiro apmērā, norāda NEPLP.

2018. gada maijā, pastāvot riskam, ka Ziņu dienesta režijas komplekss jebkurā brīdī var pārstāt darboties, valdība augustā atbalstīja 414 137 eiro apmērā piešķīrumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. LTV apņēmās projektu īstenot līdz gada beigām. NEPLP konstatēja, ka iepirkums, kas saistīts ar instalāciju iegādi un uzstādīšanu, ir izsludināts vien 14. novembrī. Līdz ar to, paziņojot iepirkuma rezultātus 13. decembrī, plānotos darbus nav iespējams pabeigt laikā. Ja līdzekļi neparedzētiem gadījumiem netiek apgūti līdz gada beigām, tie jāatmaksā atpakaļ valsts budžetā.

NEPLP uzskata, ka šāda projekta plānošanas prakse neatbilst labas pārvaldības principiem Latvijas sabiedrības interesēs, kā arī apdraud sabiedriskā pasūtījuma realizāciju. 

NEPLP arī norāda, ka, veicot revīziju par LTV sadarbību ar trešajām pusēm, konstatēja, ka LTV sniedz reklāmas pakalpojumus komerctirgum. Šī gada oktobrī Ivars Belte ir noslēdzis līgumu ar komerctelevīziju "TV24", kas padarot sabiedrisko mediju par reklāmas aģentūru. Spēkā esošā stratēģija šādu komercpakalpojuma sniegšanu neparedz. Saskaņā ar Valsts kontroles ziņojumu “Vai sabiedriskā pasūtījuma plānošana un īstenošana ir organizēta mērķtiecīgi?” un Eiropas tiesību aktiem, šajā rīcībā ir saskatāmi šķērssubsidēšanas riski.

"Šādā veidā LTV, tātad nodokļu maksātāju līdzekļi tiek lietoti, lai maksimizētu komercmedija peļņu,” tā Latvijas Radio skaidroja NEPLP locekle Aurēlija Ieva Druviete, kas nodrošina LTV pārraudzību.

"Līgumu mēs atklājām pagājušajā nedēļā. Mums bija vajadzīgs laiks, lai izanalizētu pa vidu, jo bija svētki un vienkārši padome dara savu darbu ierastajā kārtībā. Bija revīzijas komisijas sēde, mēs uzklausījām ziņojumu un vienbalsīgi pieņēmām šo lēmumu, ka šie divi valdes locekļi vairs nevar turpināt darbu Latvijas Televīzijā," skaidroja NEPLP priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš.

Jau iepriekš atteicās prēmēt

Izvērtējot kapitālsabiedrības sasniegtos rezultātus un valdes darbu 2017. gadā, NEPLP pieņēma lēmumu nepiešķirt prēmijas LTV valdes locekļiem. Tomēr LTV valde nepiekrīt NEPLP lēmumam un pieprasa to atcelt. Kopumā izmaksājamā summa, ieskaitot nodokļus, būtu nepilni 27 000 eiro. NEPLP uzskata, ka valdes prēmēšana šobrīd neatbilst uzņēmuma interesēm, jo laikā, kad LTV pietrūkst finansējuma satura projektiem un jau šogad tika samazinātas to tāmes, par prēmijās izmaksājamo summu iespējams radīt vienu cikla satura projektu.

Lēmums par neuzticības izteikšanu tieši gada nogalē pieņemts tāpēc, ka šajā laikā beidzas projektu un finansējuma izlietojuma termiņi.

NEPLP locekle Druviete intervijā Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" skaidroja, kādēļ amatu saglabā LTV valdes loceklis finanšu un tehnoloģiju jautājumos Ivars Priede: “Par galvenajiem vadības procesiem, ietverot arī saimniecisko darbību un medija vispārējo stratēģisko attīstību, tostarp LTV pārmaiņu vadības projektus un mērķu izpildes kontroli, to visu īsteno valdes priekšsēdētājs. (..) Attiecīgi plānošanas daļa un vadības procesu nodrošināšana ir tā, kas ir tiešā valdes priekšsēdētāja atbildībā.”

Savukārt NEPLP locekle Dace Ķezbere, portālam LSM.lv skaidrojot neuzticības izteikšanu arī Ņesterovam, norādīja, ka padomi neapmierināja arī darbs satura stratēģijas attīstības, īpaši digitālās attīstības jautājumos. Bet valdes loceklis finanšu jautājumos Priede labi orientējas savos jautājumos un finanšu plūsmā un spēja padomei sniegt detalizētus skaidrojumus.

Nesaskata iemeslu neuzticības izteikšanai

Ivars Belte par NEPLP izteikto neuzticību 
00:00 / 01:14
Lejuplādēt

“Es izlasīju šo lēmumu, man tas bija pilnīgi skaidrs. Bet es nesapratu preses relīzi un to, kas mums tiek inkriminēts pašreizējā brīdī. Tā kā tur būs vairāk skaidrojumu vajadzīgs. Kopumā viņiem, lai atstādinātu televīzijas valdi, iemeslus nevajag. (..)

Tajā, kas parādījās preses relīzē, nesaskatu iemeslus mūsu atstādināšanai vai uzticības zaudēšanai,” komentēja Belte.

Belte atzina, ka NEPLP lēmumu gaidīja jaunā gada sākumā. Viņš esot neuzticību padomei izteicis jau gada vidū.

Belte vēlas neatkarīgas komisijas ziņojumu par NEPLP minētajiem pārmetumiem: “Ja NEPLP izsaka man neuzticību tagad, tad es to esmu izdarījis jau krietni agrāk. Es gribētu, lai kāds no malas vērtē to, ko mēs darām.”

Viņš arī atzina, ka šogad bijušas nesaskaņas ar NEPLP: “Tās bijušas gan saistībā ar mūsu novērtējumu 2017. gadā, kam mēs vienkārši nepiekritām. Tas ir vēl daudzos jautājumos, kas mums ir uzdots.” Uz to norādīja arī Ņesterovs.

Tāpat viņš atbalsta ideju par neatkarīgas komisijas izveidi, kas izvērtētu publiski paustos pārmetumus. “Esot iepirkumu komisijā, neesmu bijis klāt nevienā likuma pārkāpumā. Valde īstenojusi investīciju projektu. Reklāmas tirgošana ir kā viens no veidiem, kā papildināt budžetu, kurš mums ir mazākais Baltijā,” sacīja Ņesterovs.

Arī Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs piekrita, ka būtu izvērtējami argumenti un tas, vai bija objektīvs iemesls izteikt neuzticību. “Tā būtu godīga atbilde sabiedrībai par to. Iespējams, NEPLP argumenti bija pamatoti. Bet, ja secinājumi nebūtu korekti un rīcība izrādītos pārmērīga, tad patiesībā būtu jāatkāpjas arī pašam NEPLP,” komentēja Grafs.

Politiķi: Mediju pārvaldība ir vienīgi NEPLP kompetencē

Sabiedrisko mediju pārvaldība ir tikai un vienīgi Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes kompetence, tā ir neatkarīga savā darbībā, un tai savi lēmumi nav jāsaskaņo ar Kultūras ministriju. Tā rakstiskā komentārā LTV uzsvēra ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība).

“Priekšlaicīga sabiedriskā medija vadības atbrīvošana no amata ir ļoti nopietns solis. Lai uzturētu augstu uzticamību Latvijas Televīzijai, šim lēmumam ir jābūt pārliecinoši argumentētam un atklātam, lai sabiedrībai nerastos šaubas par sabiedriskā medija spēju mūsu valstī pildīt savu īpašo misiju,” norādīja ministre.

Vienlaikus Melbārde atgādināja – Saeima pirmajā lasījumā ir apstiprinājusi Sabiedrisko mediju pārvaldības likumprojektu. Tas paredz nodalīt sabiedrisko mediju pārvaldības funkciju no NEPLP kompetences, uzticot to atsevišķi izveidotai padomei, bet pašreizējā mediju uzrauga ziņā atstājot regulatora funkcijas.

Arī Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) ir informēts par Latvijas Televīzijas valdes locekļu atlaišanu.

Premjera pārstāvis Andrejs Vaivars LTV norādīja, ka Kučinskim “nav iemesla apšaubīt NEPLP kā neatkarīgas institūcijas pieņemtos lēmumus. Turklāt jāņem vērā, ka NEPLP par savu darbu atskaitās Saeimai, nevis valdībai.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti