Tādā veidā būtu jārisina skolotāju pārslodzes jautājums, uzskata ministrs, norādot – ja kravas auto šoferim ir noteikts darba un atpūtas režīms, tad skolotājiem tāda īsti nav.
"Attiecībā uz pedagogiem, kas strādā ar lielu skaitu skolēnu, tas šķiet tik nesvarīgi," ironizēja izglītības ministrs.
Patlaban ir tā, ka skolotājam ir jānostrādā 21 kontaktstunda nedēļā, kas "līdzi sev nes visu pārējo" – bērnu darbu labošanu, sagatavošanos nākamajām stundām, arī klases audzināšanu.
"Nodefinējam, ka 21 kontaktstunda nozīmē, piemēram, 36 stundu kopējo slodzi. Līdz ar to Darba likums mums izslēgs milzīgās pārslodzes. Jā, varēs strādāt pusotru slodzi, bet ar to arī būs apmēram beidzies," klāstīja Šadurskis.
"Ja mēs paņemam 21 kontaktstundu, kas ir likme, un pielīdzinām, ka tās ir 36 reālā darba stundas nedēļā, piemēram, 36, tad Darba likums mums noteiks maksimālo robežu, cik cilvēks drīkst strādāt, un šīs pārslodzes nebūs. Un tas ir, manuprāt, ārkārtīgi viegli atrisināms jautājums," sprieda ministrs.
Arī Ikšķiles vidusskolas direktors Česlavs Batņa raidījumā atzina, ka pārslodzes problēma ir viegli atrisināma. Piemēram, Lietuvā ir izstrādāta vienotā skolotāju uzskaites sistēma, un tur skolotājs drīkst strādāt ne vairāk kā 36 astronomiskās stundas nedēļā.
"Ja skolotājs strādā skolā "A" 18 stundas, tad, aizejot uz skolu "B", viņš var strādāt ne vairāk kā vēl 18 stundas.
Līdz ar to mēs nepieļausim to, ko šobrīd mums nosaka Darba likums, ka var strādāt pie viena darba devēja 40 stundas.
Izveidojam šo sistēmu, mēs pasakām, ka skolotājs nestrādās vairāk par 36 vai 40 stundām un ejam," teica Batņa.
Pēc viņa teiktā, ir vēlme likvidēt pārslodzi, dodot rīcības brīvību skolotājam. "[Tomēr], ja skolotājs negribēs strādāt, viņš arī nestrādās [papildu]. Ja skolotājam būs adekvāts, normāls atalgojums vienā darba vietā pa 40 stundām, viņš arī strādās ar sirdi un dvēseli vienā," uzskata Ikšķiles vidusskolas direktors.
Pēc ministra sacītā, šādu iespējamo risinājumu nevarētu ieviest uzreiz un tam varētu paredzēt pārejas periodu.
"Vairāk strādāt kā pusotru slodzi cilvēks kvalitatīvi diezvai var. Daži var, bet principā (..)," noteica Šadurskis.
Ministrs norādīja, ka tad, kad pedagoga alga par vienu slodzi sasniegs 1000 eiro mēnesī, tad atalgojums par pusotru slodzi būs attiecīgi 1500 eiro vai nedaudz vairāk.
Vienlaikus būtu jāparedz zināma brīvība skolu direktoriem, lai viņi pēc noteiktiem kritērijiem varētu piemaksāt par papildu darbu un kvalitāti.
Ministrs atzina, ka jaunais pedagogu atalgojuma modelis Latvijā būs, un tiks mainīti esošie noteikumi. Arī tādā gadījumā skolotājiem arvien ir cerības saņemt lielākas algas.
Izglītības un zinātnes ministrs intervijā Latvijas Radio iepriekš atzina, ka skolotāju mēnešalga par vienu darba likmi trijos gados varētu kļūt vidēji lielāka par 1000 eiro.
Daļa finansējuma pedagogu algu paaugstināšanai varētu tikt iegūta, uzlabojot skolu tīklu un atsakoties no skolām, kurās mācās maz skolēnu. Reāli gan skolu tīklu pašvaldības varētu sākt reformēt tikai pēc 2017.gada, kad paredzētas pašvaldību vēlēšanas.
