Daļa finansējuma pedagogu algu paaugstināšanai varētu tikt iegūta, uzlabojot skolu tīklu un atsakoties no skolām, kurās mācās maz skolēnu. Reāli gan skolu tīklu pašvaldības varētu sākt reformēt tikai pēc 2017.gada, kad paredzētas pašvaldību vēlēšanas.
Šadurskis skaidro, ka ministrija veidos vadlīnijas reformai, un tiem, kas izmaiņas veiks, paredzēs finansiālu „burkānu”. “Tie principi, ko mēs vēlamies piedāvāt pašvaldībām, ir censties maksimāli saglabāt skolas pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai vecuma posmā no 1. līdz 6.klasei. Šobrīd mums jau ir spēkā Ministru kabineta noteikumi 10.klases atvēršanai, cik summāri jābūt skolā jauniešu, lai vidusskola varētu strādāt.
Mēs piedāvāsim rekomendāciju pašvaldībām, kādam jābūt jauniešu piepildījumam vecuma posmā no 7. līdz 9.klasei. Mūsu iecere, ka šis klašu piepildījums būs kritērijs, pēc kura šo skolu skolotāji varēs saņemt algas pēc jaunā modeļa,” sacīja ministrs.
Jau ziņots, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aprēķinājusi, ka pedagogu mēneša algai pirms nodokļu nomaksas jābūt 1150 eiro. Tikpat liela alga paredzēta bērnudārza audzinātājiem.
Vēstīts arī, ka 2015.gada septembrī LIZDA un Izglītības un zinātnes ministrijas sarunas par jaunu atalgojuma modeli nonāca strupceļā. Novembrī notika pedagogu vienas dienas brīdinājuma streiks. Savukārt šogad LIZDA un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA) atbalstījusi alternatīvu pedagogu darba samaksas modeli. Organizācijas vienojās veidot darba grupu, lai pilnveidotu šo modeli.
