"Pirmais – Latvija atrodas dziļā parādu bedrē, no kurienes nav iespējams tikt ārā. Nav ne krīzes, ne kara, bet parāds mērķtiecīgi aug" – tas ir sākums no kāda tagad par video pārveidota teksta, kam "Re:Check" uzmanību pievērsa pirms nepilniem trim gadiem. Toreiz dažādas prokrieviski noskaņotu aktīvistu grupas rosināja vākt parakstus par Saeimas atlaišanu. Tautas nobalsošanai vajadzīgais parakstu skaits netika savākts, taču kampaņa bija plaša un arī netīra.
Cilvēki, kas bija saistīti ar "Re:Check" apskatos vairākkārt pieminēto Tautas varas fronti, sociālajos medijos izplatīja kādu tekstu ar it kā Latviju raksturojošiem statistikas datiem. Analizējot sīkāk, faktu pārbaudītāji secināja, ka vairums datu neatbilst patiesībai, daļa ir pilnībā izdomāta, vēl citi – izrauti no konteksta. Piemēram, par jau minēto valsts parādu – tas ir liels, taču ievērojami mazāks nekā vairumā Eiropas valstu, turklāt būtiski pieaudzis tieši globālu krīžu iespaidā.
Taču no pirmā acu uzmetiena skaitļi šķita ticami. Savu panāca arī ieraksta noformējums – bilde ar pamestu lauku māju, izkapti un Latvijas karogu fonā. Ar ierakstu toreiz dalījās milzīgs cilvēku skaits. Vēlāk to pārpublicēja "Sputnik" un citi Krievijas propagandas mediji, arī daži vietējie portāli, piemēram, "Pietiek.com", krieviski rakstošais "Press.lv" un Daugavpils "Gorod".
Tagad teksts, kas Latviju attēlo kā valsti bez nākotnes, atkal parādījies. Nu jau ierunāts un izplatīts video formātā.
Video beidzas ar jautājumu, vai kādam ir ilūzija, ka Latvija varēs pastāvēt vēl 17 gadus. Tas publicēts, piemēram, sadzīviskiem jautājumiem veltītajā Rēzeknes iedzīvotāju "Facebook" grupā, no kuras sasniedzis vairākus tūkstošus cilvēku.
Līdzīgi noticis ar četrus gadus vecu ierakstu "Facebook", ko Latvijai veltījis kādreizējais interfrontists, PSRS armijas pulkvedis un vēlāk Krievijas Valsts domes deputāts Viktors Alksnis.
Lūk, fragments no viņa rakstītā, iztulkots latviski: "Esmu latvietis. Un zinu – ja nebūtu krievu, tad šodien latviešu nācija nepastāvētu. Tieši krievi sava krieviskuma dēļ pēc uzvaras Ziemeļu karā genocīda vai asimilācijas vietā sāka latviešu cilšu zemnieku bērnus sūtīt labākajās Krievijas augstskolās."
Šiem apgalvojumiem nav nekāda pamatojuma. Meli ir arī viņa rakstītais, ka krievi izdevuši pirmo laikrakstu latviešu valodā, atvēruši Latvijā pirmo mākslas galeriju un augstskolu.
Arī šo tekstu iepriekš izplatījuši vairāki Krievijas mediji. Tagad to publicējis daugavpilietis Oļegs Makejevs, kurš 2021. gadā piedalījās pašvaldību vēlēšanās no Jura Žuravļova vadītās partijas "Jaunā Saskaņa". Kāpēc to dara, ja teksts ir acīmredzami nepatiess? Makejevs uz šo jautājumu neatbildēja.
Latvijas nomelnošanai tiek aktīvi izmantots arī valsts sniegtais atbalsts Ukrainas bēgļiem.
"Mūsu Latvijas valdība tik dedzīgi metusies palīdzēt ukraiņu bēgļiem. Pirms dažām dienām pat iedalīja finansējumu abortiem ukraiņu sievietēm. Bet pats bēdīgākais, ka ar visu to viņi piever acis uz mūsu maznodrošinātajām ģimenēm. Starp citu, šis dzīvoklis ir Rīgā, Latvijas galvapilsētā." Tā vēstīts fragmentā no video, kas nofilmēts kādā Rīgas ēkā ar kopmītņu tipa istabām. Redzama gadu desmitiem neremontēta virtuve ar uzrakstu krievu valodā "Кухня" uz durvīm, padomju laiku flīžu vannas, netīrumiem aizauguši tualetes podi. Sieviete stāsta, ka šajā mājā dzīvo pensionāri, kuriem pat neesot parādu, savukārt valsts nekādi nepalīdzot, toties tai pietiekot naudas Ukrainas karogiem.
Mājas apsaimniekotājs ir ''Rīgas namu pārvaldnieks'', taču vairums dzīvokļu tajā ir privatizēti. Uzņēmuma pārstāve stāstīja, ka ēkai uzkrājies gandrīz 15 tūkstošu eiro liels parāds. Remonti būšot, ja dzīvokļu īpašnieki to prasīs un būs gatavi maksāt, taču tīrība un vismaz 30 gadus vecu durvju plāksnīšu noņemšana esot pašu iedzīvotāju atbildība, sacīja uzņēmuma pārstāve Una Grenevica.
"Nu, šeit ir jāsaprot arī tas, ka mēs kā pārvaldnieks mājai nodrošinām uzkopšanu, kas ir sētnieks. Sētniekam nevienā brīdī, koplietošanas telpas nav viņa pārraudzībā. Koplietošanas telpas, kā, piemēram, šeit virtuve, tualete, vannas istaba, tīra paši dzīvokļu īpašnieki, kas tās izmanto," viņa norādīja.
Slikti apsaimniekotam īpašumam arī nav nekādas saistības ar to, ka valsts uz laiku finansiāli atbalsta kara bēgļus.
Sociālajos medijos ar šo video dalījušies vairāki tūkstoši cilvēku. Tikpat populārs kļuvis vēl kāds, kurā cita sieviete stāsta par elektrības cenas kāpumu. No 1. maija viņai būšot jāmaksā 210 eiro mēnesī līdzšinējo 70 eiro vietā.
Sieviete piebilst: "Galvenais jau dzīvības glābt. Svešas. Tikai ne savējās. Nu, paskatīsimies, kas būs ziemā. Tāda ir mana cena par solidaritāti."
Gāzes un elektrības cenas augušas ne tikai Latvijā. Iemesls ir globālais energoresursu cenu kāpums un Krievijas sāktais karš, taču straujo inflāciju ir ērti attaisnot tieši ar atbalsta sniegšanu Ukrainai.
