Uz Rīgas domes 60 deputātu vietām ir pieteikti 718 kandidāti no 15 sarakstiem. Diezgan liels skaits, taču ne pārsteidzošs galvaspilsētas domes vēlēšanās. Iepriekšējās Rīgas domes vēlēšanās piedalījās 11 sarakstu kandidāti. Līdz šim partiju pieteikumi un vēstījumi bijuši ļoti līdzīgi un vienveidīgi, vērtēja Kažoka.

„Mēs redzējām iepriekšējās Rīgas domes vēlēšanās, ka ar „Saskaņu” konkurējošās partijas nāca ar vienotu un emocionālu ziņu, ka „gāzīsim Nilu”, turklāt parādījās arī spilgti politiskie līderi. Šīs vēlēšanas pagaidām izskatās klusas, bet tas ir tikai tāpēc, ka ir tikai jūlija vidus.

Reālos kampaņas decibelus un arī partiju spēju motivēt vēlētājus mēs redzēsim kaut kad augusta vidū,” sacīja Kažoka.

Jaunākā sabiedrisko mediju pasūtītā un SKDS sagatavotā vēlētāju aptauja liecina, ka izredzes tikt ievēlētiem ir kandidātiem no "Attīstībai/Par" un partijas "Progresīvie" kopīgā saraksta, "Saskaņas", "Jaunās Vienotības", Zaļo un zemnieku savienības, Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības kopīgā saraksta, partijas „Gods kalpot Rīgai”, Jaunās Konservatīvās partijas un Latvijas Krievu savienības.

Iveta Kažoka vērtēja, ka gandrīz drošas izredzes iekļūt Rīgas domē ir vismaz piecām partijām. Vienlaikus šīs vēlēšanas un to rezultāts būs liels izaicinājums arī vairākiem Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem, jo demonstrēs, ar cik lielu vēlētāju atbalstu partijas var rēķināties kopumā.

„Arī tām partijām, kas ir pārstāvētas valdošajā koalīcijā, nenākas tik viegli pārliecināt savus vēlētājus izvēlēties tieši viņus nevis konkurentus. Jaunajai konservatīvajai partijai, "KPV LV" un arī Zaļo un zemnieku savienībai kā pašreizējai opozīcijas partijai, es domāju, šīs būs ļoti zīmīgas un raksturīgas vēlēšanas par to, cik liels šīm partijām ir tālākais potenciāls,” sacīja Kažoka.

Kandidē vēl vairākas partijas, kuru nosaukums virs 5% atzīmes aptaujās neparādās – partija "Alternative", Centra partija, Rīcības partija, "Jaunā Saskaņa", Nacionālā savienība „Taisnīgums”, kā arī partijas „Vienoti Latvijai” un valdībā pārstāvētā partija "KPV LV".

Vērtējot partiju programmas, Kažoka uzsvēra, ka tās ir lielā mērā līdzīgas, kopīgi motīvi saistīti ar Covid-19 laika izaicinājumiem, bet ārpus tiem aktualizēti satiksmes, vides, sabiedrības iesaistes jautājumi, pretkorupcijas un labas pārvaldības politika, bērnudārzi un mājokļu jautājums. Paredzams, ka atšķirīgāka pieeja un kādas partiju sarkanās līnijas izkristalizēsies debatēs un citos pasākumos īsi pirms vēlēšanām, pauda eksperte. 

KONTEKSTS:

Startam Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās pieteikušies 15 politiskie spēki, kuri iesnieguši savus kandidātu sarakstus.

Par iemeslu valdības lēmumam rosināt Rīgas domes atlaišanu kļuva atkritumu sāga. Vēlāk domes vadība vienojās ar opozīciju pārstāvošajiem politiskajiem spēkiem sasaukt trīs domes sēdes pēc kārtas un  nenodrošināt tajās kvorumu. Pēc trim nenotikušām domes sēdēm Rīgas domi varēja atzīt par rīcībnespējīgu un lemt par tās atlaišanu. Un februāra vidū Saeima atbalstīja, vēlāk prezidents izsludināja likumu par domes atlaišanu.

Taču vēlēšanas nācās atlikt Covid-19 dēļ, un Saeimā 16. aprīlī steidzamības kārtā vienojās atbalstīt Rīgas domes (RD) ārkārtas vēlēšanu rīkošanu 29. augustā.