Meža cūkām šī nav viegla ziema, jo kailsals ir darījis savu un piekļūt barībai ir apgrūtinoši. Tomēr atklājot Āfrikas cūku mēri Lietuvā, Valsts meža dienests pauda gatavību izsniegt papildu atļaujas meža cūku medībām. Paši mednieki gan uzskata, ka pirms galīgā lēmuma, tas rūpīgi jāizvērtē.
Šajā laikā, kad ir medību noteikumi paredzējuši meža dzīvniekiem šo miera periodu. Un tagad mēs februārī dzīsim un tramdīsim visus pārējos meža dzīvniekus, tikai lai censtos nomedīt cūkas, kur nav nekāda garantija, ka tas tiks izdarīts. Tas nav tik vienkārši, kā dažs iedomājas. Pirmkārt, ir jākonstatē, kur viņas atrodas, ne visas vietas ir pieejamas,” saka Jērcēnu mednieku kluba pārstāvis Jānis Ence.
Savukārt Latvijas Mednieku asociācijas izpilddirektors Haralds Barviks intervijā Latvijas Radio raidījumam „Pēcpusdiena” uzsvēra, ka riski, kas ir saistīti ar Āfrikas cūku mēra pietuvošanos Latvijai, ir ļoti nopietni, jo slimība nav ne ārstējama un pret to nav arī vakcīnas.
„Ja tā [slimība] nonāktu līdz mums, tad tā būtu katastrofa,” atzina mednieks.
Lai gan kopumā Latvijā mežacūku populācijas apjoms ir normāls un Āfrikas cūku mēra pārnēsātāji tikai 15% gadījumu ir meža cūkas, tomēr pašreizējo risku dēļ populācija būtu jāsamazina, pārliecināts Barviks. Samazinot šo dzīvnieku skaitu, samazinās iespēja tiem savstarpēji kontaktēties, tātad arī mazāka iespēja slimības izplatībai.
Barviks gan atzina, ka meža cūku pastiprināta izšaušana var tramdīt citus dzīvniekus. Tādēļ būtu svarīgi turpināt piebarot šos dzīvniekus, lai tiek koncentrējas noteiktās vietās un nepārvietojas citos reģionos.
Savukārt meža dienestā uzsver, ka meža cūku skaita samazināšana var dot rezultātu slimības ierobežošanai. „Jo retāk būs šie dzīvnieki, jo mazāka iespējamība, ka viņi satiksies, kontaktēsies savā starpā. Līdz ar to mazāka būs iespējamība, ka dzīvnieki viens no otra saslims,” norāda Ziemeļvidzemes virsmežniecības medību speciālists Jānis Ročāns. Taujāts, vai tas līdzēs atrisināt problēmu, viņš norāda: „Tas ir mēģinājums risināt problēmu!”
Tāpat viens no risinājumiem varētu būt meža cūkas pastiprināta medīšana tieši pierobežā. „Tajā vietā, no kuras puses nāk, būtu zināma josla jācenšas cūkas izmedīt pilnībā, veidojot, šo barjerjoslu,” saka Ročāns.
Mednieki gan norāda - lai arī kāds skaits meža cūku būs noteikts nomedīt, tas ir jādara sapratīgi. „Tad jāmedī gudri un nedrīkst nomedīt cūku mātes. Ja nomedījam cūku mātes, tad 2-3 gados tiekam ar cūkām galā tā, ka nu… Rūpīgi jāizdomā, ļoti rūpīgi, lai tā nav kaut kāda kampaņa,” saka mednieku kluba pārstāvis.
Jāpiebilst, ka Lietuvā meža cūku populācijas regulēšanas plāns paredz samazināt to skaitu par 90%, bet slimības skartajos rajonos mežacūkas neatstājot vispār.
