Pašvaldības uzņēmums „Valkas namsaimnieks” līdz šim bija saņēmis kredītu divu daudzdzīvokļu māju siltināšanai, taču trešajai ēkai, kurai ir apstiprināts renovācijas projekts ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, banka aizdevumu atteikusi. Banka pie atteikuma iemesliem minējusi, ka teritorija nav pietiekami attīstīta un iedzīvotāji slikti maksā komunālos rēķinus.
„Valkas gadījumā siltināšanas projekts ir iesākts un naudas pēkšņi vairs nav. Ir nākamais apstiprinātājs projekts. Un Valkas gadījumā tas vispār ir absurdi – tas pat nav kooperatīvs, kas grib saņemt, tas ir pašvaldībai 100% piederošs pašvaldības uzņēmums. Un ja pat tāds nevar saņemt kredītu, tad jautājums, kurš tad var,” Valkas mērs Vents Armands Krauklis. Krauklis stāsta, ka pašvaldība sākusi sarunas ar citām bankām, bet, pēc viņa domām, bez valstiska risinājuma te neiztikt.
Pavasarī LTV raidījums „Panorāma” stāstīja par līdzīgu problēmu Līgatnē. Tur kredītu daudzstāvu mājas siltināšanai iedzīvotājiem atteicās dot vairākas bankas. SEB bankas pārstāve Agnese Strazda atsakās apspriest konkrētus gadījumus, bet nosauc kritērijus, pēc kuriem banka nosaka, vai mājai ir vērts izsniegt kredītu. Viens no tiem ir siltināšanas efekts. „Mums ir svarīgi, lai apkures maksājums un kredīta maksājums pēc renovācijas ir salīdzināms ar apkures maksājumu pirms renovācijas. Iedzīvotājiem maksājums vietām kļūst dārgāks līdz pat 40%,” stāsta Strazda.
Tāpat banka raugās, lai komunālo parādnieku īpatsvars nepārsniegtu 10%, lai projekts nebūtu mākslīgi sadārdzināts, proti, būvniecības izmaksas nepārsniegtu 90 latus uz kvadrātmetru, ko spēj nepārsniegt, piemēram, pašvaldības Kurzemē.
Strazda atzīst, ka viens no diskutablākajiem kritērijiem ir mājas atrašanās vieta. SEB banka ir sadalījusi pilsētas četrās kategorijās, no kurām pēdējai negatīvās migrācijas un zemās maksātspējas dēļ kredītus mēdz atteikt. „Mēs zinām, ka kredīts tiek dots uz 15 gadiem, un, ja pēdējos gados nemitīgi iedzīvotāju skaits samazinās, tad tikai normāli, ka bankai ir jautājums, kas beigās mājā dzīvos un kas apsaimniekošanas maksu veiks,” skaidro Strazda.Pēc pašvaldības sniegtās informācijas spriežot, šo kritēriju neizpilda arī daudzstāvu māja Valkā. SEB banka atzīmē, ka kredītus neizsniedz katrai ceturtajai piektajai mājai.
„Uz šo brīdi pārtraukto projektu skaits uz kopējo skitu ir salīdzinoši mazs,” uzskata Ekonomikas ministrijas Eiropas Savienības fondu ieviešanas departamenta direktors Edmunds Valantis. Ministrija no savas puses ir ieviesusi izmaiņas garantiju programmā, kas ļauj bankām, ja tās uzskata, ka riski ir pārāk augsti, piesaistīt garantiju līdz 80% no aizdevuma summas. Nesaņemot maksājumus, naudu atdod garantiju aģentūra.
Šādas izmaiņas stājās spējā jūnijā un pagaidām garantijas nav pieprasītas. „Šobrīd neviens no projektiem vēl nav aptirināts, bet tas ir nevis tāpēc, ka nebūtu interese, bet nepieciešams noteikts laiks, lai sagatavotu dokumentus un pieņemtu lēmumus gan iekšēji bankā, ka šo garantiju pieprasīt, gan mājokļu īpašnieki piekrīt šādas garantijas piešķiršanai,” skaidro Valainis.
Ekonomikas ministrija, sazinoties ar vairāk nekā 100 māju apsaimniekotājiem, noskaidrojusi, ka puse no viņiem turpina sarunas ar bankām par kredītu piešķiršanu ēku siltināšanas darbiem.
