Pēc viņas teiktā, Latvijas Ieslodzījumu vietu pārvalde (IeP) ir darījusi daudz, lai apstākļi ieslodzījuma vietās uzlabotos – lai būtu reālas pārmaiņas, ko nevar ieviest ātrā tempā. Latvijas ieslodzījumu vietu sistēmu gan ietekmējusi krīze pirms vairākiem gadiem, kā arī agrākie „neveiksmīgie vadītāji”.
Pēdējos gados Latvijā krasi samazinājies ieslodzīto personu skaits – tas ir būtiski, lai cietumi nebūtu „cilvēku noliktavas”. Ieslodzījuma mērķis ir ne tikai sodīt par nodarīto, bet arī rehabilitēt – „izlabot” un iekļaut cilvēku sabiedrībā. „Protams, to ne vienmēr var izdarīt, bet ir jāsasniedz maksimāli augsts rādītājs,” teica Pūce.
Pēc viņas sacītā, pirms dažiem gadiem situācija bija “pilnīgi citādāka” – cilvēks ieslodzījuma vietā bija pilnībā izolēts.Lai arī sabiedrība alkst asiņu, tas ne pie kā laba nonoved. Ja ir iespēja, īsa cietumsoda vietā jāapsver alternatīvi soda mēri, piemēram, piespiedu darbs, ilgāka cietumsoda vietā – īsāks ieslodzījums.
Reāls cietumsods ir slikts tā iemesla dēļ, ka cilvēks iesoldzījuma laikā tiek izrauts no savas dzīves – viņš zaudē kontaktus, darbu. “Īsie cietumsodi [sazlīdzinājumā ar nosacītu sodu] vairāk sabojā, nekā izlabo,” teica eksperte.