Arodbiedrības apvienos spēkus cīņai par garantijām veselības nozarē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) paziņojušas par kopīgu nostāju cīņā par solītajām garantijām veselības aprūpes nozarei.

Arodbiedrības uzstāj, ka steidzamības kārtā ir jāpieņem un jāapstiprina likumprojekts par veselības aprūpes finansēšanu, kurā ir skaidras garantijas par nozarei un mediķu atalgojuma palielināšanai paredzēto finansējuma pieaugumu.

LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris uzsvēra, ka politiķu solījumus vēlas pārvērst konkrētās garantijās un uz to tiks uzstāts ceturtdien plānotajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē.

“Ir solījumi būtiski palielināt nozarē darba samaksu ar nākamā gada 1.janvāri, tiesa gan tie pagaidām ir tikai skaisti solījumi bez garantijām. Tieši par minētajām garantijām  mēs esam gatavi šonedēļ iestāties,” teica Keris.

Mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris par garantijām veselības nozarē
00:00 / 00:29
Lejuplādēt

“Par ko tad mēs cīnīsimies?  Par to, lai tiktu steidzamības kārtā  apstiprināts un pieņemts likumprojekts par veselības aprūpes finansēšanu, kurā ir skaidras garantijas gan tam, kā pieaugs nozares finansējums turpmākajos trijos gados, sasniedzot vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta 2020.gadā, gan arī ierakstot likumā to, kā pieaugs papildus finansējums nozares darbinieku algu paaugstināšanai. Tas viss ir ļoti konkrēti un ļoti nepieciešams un tas līdz šim nav ticis darīts,” sacīja arodbiedrības vadītājs.

Līdzīgi pauda arī  LBAS priekšsēdētājs Egīls Baldzēns: “Galvenais jautājums ir viens – tas ir finansējums. Nākamajā gadā veselības nozarei tas ir apmēram 200 miljoni, aiznākamajā 300 miljoni, pēc tam apmēram 430 miljoni, lai mēs sasniegtu šo 4% no IKP veselības aprūpei.”

Arodbiedrības arī norāda – jūlijā notikusī protesta akcija gan politiķiem, gan darba devējiem parādījusi, ka mediķi nav gatavi strādāt par līdzšinējo darba samaksu uz pašreizējiem darba nosacījumiem.

Jau vēstīts, ka šovasar Latvijā notika divas akcijas.

Pirmajā akcijā, sākot ar 1.jūliju, Latvijas slimnīcās sākās brīvprātīga brīdinājuma protesta akcija, kurā mediķi atteicās strādāt normālo pagarināto darba laiku.

Otrajā no akcijām ģimenes ārsti, sākot streiku 3.jūlijā, atteicās sniegt valsts apmaksātos pakalpojumus, izrakstīt darba nespējas lapas un receptes. Streika otrajā dienā premjers aicināja uz tikšanos Ģimenes ārstu asociācijas vadītāju un ārstu organizācija atsaucās šim aicinājumam, vienlaikus prasot atzīt šo mediķu akciju par streiku. Valdības un ārstu pārstāvju tikšanās notika streika ceturtajā dienā, un abas puses paziņoja, ka sarunās panākts kompromiss par mediķu prasībām.

Taču vēlāk ģimenes ārsti tomēr attiecās pārtraukt streiku, norādot, ka nav panākta vienošanās par kapitācijas naudas palielināšanu arī atalgojuma sadaļā. Sākotnēji ministrija prasībām nepiekrita un sasauca Stratēģiskās padomes sēdi, pēc kuras piedāvāja kapitācijas naudas palielināšanu sasaistīt ar kvalitātes kritēriju izpildi.

Tomēr streika otrās nedēļas sākumā mediķi paziņoja, ka turpina akciju, mainot tās formu - turpmāk pieņems līdz 20 pacientiem dienā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti