Protestā sola piedalīties vismaz 750 mediķi
Arodbiedrības vadītājs Valdis Keris otrdien paziņoja, ka akcija ilgs mēnesi - no 1. līdz 31.jūlijam.
Tajā savu dalību šobrīd apstiprinājuši 750 mediķi, taču piesakoties vēl jauni dalībnieki.
Pārsvarā tās ir māsas. Brīdinājuma protesta akcijā arī piedalīsies daļa mediķu no Jelgavas slimnīcas, Ventspils slimnīcas, Jēkabpils slimnīcas, Vidzemes slimnīcas, Latvijas Onkoloģijas centra, Stradiņa slimnīcas, kā arī daļa neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieku.
Bet, piemēram, no Bērnu slimnīcas vien jāvārdu dalībai akcijā teikušas vairāk nekā 60 māsas. Tiesa, akciju atbalsta 350 māsas.
Bērnu slimnīcas māsas norāda, ka ir nodaļas, kuru darbs brīdinājuma akcijā cietīs. Piemēram, ķirurģijas un traumu nodaļa.
Mediķus, kuri jūlijā nestrādās papildu stundas, varēs atpazīt pēc īpašas nozīmītes. Tās otrdien, 20.jūnijā, mediķu arodbiedrība izdalīja ārstniecības iestāžu arodorganizācijām. Uz nozīmītes ir kardiogrammas attēls, un vēstīts – „par kvalitāti”.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris uzsver – runa jau arī ir par kvalitāti, jo pārstrādājies, noskrējies mediķis diemžēl nevar strādāt atbilstoši augstākās kvalitātes kritērijiem.
„Viņi būs darbā vienas darba slodzes jeb normālā darba laika ietvaros. Es uzsveru, ka tas nav streiks - vienkārši cilvēki strādās tik, cik viņiem normāli būtu jāstrādā savu spēju ietvaros. Viņi nerausies pušu, mēģinot nosegt fronti un strādājot par to puisi vai par to meiteni. Tas parādīs reālo darbaroku trūkumu nozarē,” skaidro Keris.
Kritizētā norma jeb pagarinātais normālais darba laiks ļauj mediķiem strādāt vairāk stundu, nekā citās profesijās, taču par tām nemaksā kā par virsstundām dubultā. Par to cēla trauksmi mediķi un Tiesībsarga birojs.
8.jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Ārstniecības likumā, kas paredz no šāgada 1.jūlija pakāpeniski atteikties no līdzšinējās kārtības - samazināt pagarinātā normālā darba laika apjomu mediķiem.
Tomēr mediķi nav samierinājušies ar Saeimā maijā atbalstītajiem Ārstniecības likuma grozījumiem.
Tie paredz, ka no šī gada 1.jūlija līdz 31.decembrim ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kas nav ārstniecības personas, varēs noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 55 stundas nedēļā, 2018.gadā - 50 stundas, bet 2019.gadā - 45 stundas nedēļā.
Grozījumos arī bija paredzēts, ka lēnām celsies arī samaksa – jau šogad par pagarinātā normālā darba laika stundu maksās par 10% vairāk, nākamgad par 20%, savukārt 2019. gadā – par 35%, līdz normālais pagarinātais darba laiks no likuma tiks svītrots 2020. gadā.
Tomēr Keris otrdien sacīja, ka Saeimas pieņemtajos likuma grozījumos nav iekļauts viss, ko mediķi vēlējušies. Piemēram, 2018. un 2019.gadā nav paredzēta darba samaksas palielināšana.
„Neietvēra darba samaksas paaugstināšanu par pagarināto normālo darba laiku 2010.un 2019.gadā, un neietvēra normu par pagarinātā normālā darba laika saīsināšanu šajos gados. Šos jautājumus atstāja izskatīšanai kārtējā gada budžeta projekta paketes ietvaros. Bet to, kā izturas valdība un Saeima pret mūsu priekšlikumiem attiecībā uz veselības nozares budžeta palielināšanu tad, kad tiek izskatīts budžeta projekts, to mēs jau labi zinām,” saka Keris.
Keris norāda - skaidrība ir tikai par virsstundu apmaksu šajā gadā, nevis nākamajā un aiznākamajā gadā. Arī Veselības ministrija vēlējās, lai likumā paredz, ka būs finansējums, taču Saeima par to neizšķīrās.
1,9 miljoni eiro, lai sāktu atteikties no pagarinātā normālā darba laika
Vienlaikus valdība otrdien, 20.jūnijā, nolēma no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem dot 1,9 miljonus eiro, lai pakāpeniski jau šogad atteiktos no Ārstniecības likumā iekļautās normas par pagarinātu normālu darba laiku mediķiem un „ātrās palīdzības” brigādes personām, kuras nav mediķi, norāda Ministru kabinets.
Paredzēts, ka 1,5 miljoni eiro tiks piešķirti Nacionālajam veselības dienestam (NVD), lai par 2017. otru pusgadu segtu izdevumus par pagarinātā normālā darba laika apmaksu ārstniecības personām. Savukārt 423 000 eiro tiks piešķirti Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam par pagarinātā normālā darba laika apmaksu ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kuras nav ārstniecības personas.
Valdība arī norāda, ka laikā no 2018. līdz 2020. gadam Veselības ministrijas pamatbudžeta bāzes palielināšanai ik gadu būs jāpiešķir 3,8 miljoni eiro, lai nodrošinātu pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kuras nav ārstniecības personas.
Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško stāsta, ka nauda domāta virsstundu apmaksai šogad - nauda ir pirmajam solim.
“Otrajam solim jebkurā gadījumā Veselības ministrija prasīs (naudu). Likumā ir ielikta apņemšanās, ka tās stundas ir jāmazina. Veselības ministrija, protams, diskutējot par budžetu, šo finansējumu prasīs,” saka Murmane-Umbrasko
Jau ziņots, ka tā sauktā pagarinātā normālā darba laika ieviešana bija krīzes laikā pieņemts risinājums. Tas paredz to, ka mediķiem var noteikt darba laiku, kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī.
