Kocēni ir viens no novadiem, kas atrodas uz pašas tālākās Āfrikas cūku mēra riska zonas robežas. Līdz šai robežai nekādu konkrētu drošības pasākumu nav, protams, saimnieki paši pēc savas iniciatīvas var būt uzmanīgāki. Bet Kocēnu novada cūku audzētājiem jāizvēlas vai investēt savu naudu un laiku stingru biodrošības pasākumu ieviešanā, vai arī no cūku audzēšanas jāatsakās.
Vairākas stundas Kocēnu novada cūkkopji otrdien uzklausīja Pārtikas un veterinārā dienesta padomus par stingrāku biodrošības pasākumu ieviešanu saimniecībās. Noprotams gan – lielākā daļa jau nolēmuši atteikties no cūku audzēšanas, un tagad mēģina saprast, kā sivēnus un nokautās cūkas realizēt.
„Nav plānā tos bidrošības pasākumus ieviest, jo es saprotu, ka to nevarēsim izdarīt. Man tagad atskrien tie sivēni, kā man viņus – uzreiz kaut nost? Bet ja viņi nav reģistrēti, es nevaru dabūt kompensāciju? - Jautājums, vai ir jāsagaida, kamēr viņi piedzimst? - Tad man tagad kaut grūsnu sivēnmāti? - A ko citu darīt? - Ko jūs iesakiet darīt?” nesaprašanā ir kāds sainieks.
„Tā ir vesela problēma. Tu nošauj to cūku, tev nav, kur iekšas likt, nav, kur to ādu likt, gaļa jātur kaut kādā pagrabā vai jāpērk saldētava, lai uztaisītu mērim to analīzi – nu tas pilnīgi nav reāli medniekam izdarīt to, tad vienkāršāk nešaut šīs cūkas nemaz...” sašutis ir mednieks.
„Dūklavs vienīgi izdomāja izkaušanu. Ļoti viegls risinājums. Tad jau cilvēkus vajag līdzi izkaut,” sarkastiski nosaka cits vīrs.
Pēc teju trīs stundas ilgā semināra jautājumu tomēr ir vairāk nekā atbilžu.
„Es par šo jautājumu jau divas nedēļas esmu izlasījusi visu iespējamo un vienalga neko nesaprotu. - Tad jūs nezināt ko jūs tālāk ar savām cūkām.. - Nē, es nedarīšu neko. Kad kāds atnāks pie manis un pateiks, kas man jādara, tad es arī darīšu, es, goda vārds, nesapratu...” saka Svetlana.
„Nezinu, godīgi sakot esmu izsamisis, tāpēc jau arī šeit atrodos. (..) Praktiski tuvākais kaimiņš ir redzamības robežās un šajā pusē izkausim, bet turpat dažus metrus tālāk nekausim, tie lai audzē tālāk. Nu tad tā buferzona nav gluži riktīga, tiešām izmisis ir cūkaudzētājs Jānis.
Skaidrību vairāki vietējie cūkaudzētāji gūst individuālās sarunās ar PVD pārstāvjiem jau pēc semināra beigām. Šeit tas ir iespējams, jo sanākuši ap 20 cūkkopju. Citviet šādās sapulcēs bijuši pat 40 saimnieki.
„Katram tas stāsts ir savs un katram ir konkrēta situācija, un katrs cilvēks saprot pa savam. (..) Es domāju, ka tiešām lielākā daļa šo te cūkaudzētāju pagaidām vismaz nav ieviesuši šos te biodršības pasākumus,” saka Mārcis Ulmanis, PVD Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs.
Lielākais klupšanas akmens mazajās saimniecībās esot atsevišķi nodalīta vircas bedre. Cūkkopjus mulsina arī biodrošības eksperta skaidrojums, ka vienreiz lietojamie tērpi drošību negarantē.
Vietējie gan saka – pietiekot jau ar to, ka dezinfekcijas līdzekļi pēdējā laikā kļuvuši dārgāki.
Trešdien noskaidrot, kā veicas cīņa ar cūku mēri, uz slimības skartajiem reģioniem dosies zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
