Tomēr uzlabojumi šajā jomā ir. Arī mērķi, kas attiecas uz nabadzības riska mazināšanu daudzbērnu ģimenēm, ir īstenojušies. Nabadzības risks bērniem kopumā dažādos Latvijas reģionos ir ļoti atšķirīgs.
“Otrkārt, arī ņemot vērā situāciju īpaši reģionos un rādītājus par grūtnieču aprūpi, proti, to grūtnieču īpatsvaru, kas uzskaitē stājas novēloti, īpaši atsevišķās pašvaldībās, būtu jāfokusē uzmanība arī uz ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību gan bērniem, gan grūtniecēm. Trešais - noteikti ir darba un ģimenes dzīves savienošanas risinājumi tā saucamajai „sendviča paaudzei” jeb 30-40 gadus veciem cilvēkiem, kas vienlaikus rūpējas gan par saviem mazajiem bērniem, gan arī par saviem vecākiem. Ņemot vērā, ka dzimstība jau tiek atlikta un vairāk ir 30 gados un tuvojoties 40 gadu robežai, tad šī „sendviča paaudze” un riski, kas ir saistīti – faktiski jāapvieno iespējas rūpēties gan par bērniem, gan par vecākiem – tie pieaug,” skaidro Sniķere.
Viņa norāda, ka tas neprasa lielus fiskālos ieguldījumus, jāskatās, kā uzlabot elastīga darba iespējas, attālināta darba laika iespējas kaut vai publiskajā pārvaldē.