"Krustpunktā" podkāstā:
- "Spotify" podkāsts
- Apple podkāsts
- Google podkāsts
- Savā lietotnē raksti - Krustpunktā
Jauna epizode katru darba dienu, garums - 52 min.
Ministrs atzina, ka reģionālā attīstība patlaban ir "karsts jautājums", kura risināšanai jāveido koordinēta pieeja. "Nevis, ka iedzīvotāji domās, vai te [pašvaldībā] vispār paliks kādi pakalpojumi. Tas būtu [nepieciešams], lai dotu skaidrību, ka valsts attīstība un sadarbība starp valsti un ministrijām ir kaut kādā veidā koordinēta un plānota," skaidroja Sprindžuks.
Viņa ieskatā katrā no Latvijas 43 pašvaldībām vajadzētu būt minimālajam pakalpojumu grozam.
"Nevar būt tāda pašvaldība, kurā nav pieejams Valsts policijas pakalpojums, nav veselības pieejamības, nav veco ļaužu aprūpes iespējas. Nevar būt tāda pašvaldība, kurā nav vidusskolas," atzīmēja Sprindžuks.
Ministrs uzskata, ka būtu jāveido sistēma, kur novada centrā ir pieejams nepieciešamais pakalpojumu klāsts, bet attālākos pagastos ir mazāks pakalpojumu klāsts. "Tomēr tur [pagastos] ir administratīvie pakalpojumi, klientu centri, ko sniedz klientu serviss vai bibliotēka, bet tomēr tur ir arī kāds no būtiskiem pakalpojumiem – pamatskola, bērnudārzs vai ģimenes ārsts," paskaidroja ministrs.
Sprindžuks jau iepriekš izteicies, ka pašvaldību jeb administratīvi teritoriālā reforma, kas būtiski samazināja Latvijas vietvaru skaitu un palielināja novadu lielumu, nav atnesusi ātrās uzvaras. Ministra vērtējumā – reformas izstrādes laikā nav pētīts valsts pakalpojumu tīkls, kas neļauj efektīvi pārkārtoties.
Tāpat ministrs atkārtoti veltīja pārmetumus pašvaldību finansēšanas sistēmai, kas esot "iebraukusi grāvī".
"Pašvaldību finansēšana jau trešo, ceturto gadu neiet pēc formulas, kur turīgākās pašvaldības un valsts piefinansē trūcīgākās, jo donoru pašvaldības paliek arvien mazāk. Jāveido ir pilnīgi jauna filozofija. Ir jāveido tāda nodokļu sistēma, kas veicina ienākumus un biznesa iesaisti pašvaldībā, lai pašvaldībai paliktu daļa no biznesa ienākumiem," sacīja Sprindžuks.
KONTEKSTS:
Administratīvi teritoriālā reforma būtiski samazināja Latvijas vietvaru skaitu un palielināja novadu lielumu. Līdz ar 2021. gada 5. jūnija pašvaldību vēlēšanām 119 vietējo pašvaldību vietā Latvijā ir 43 vietvaras.
Vēlēšanas gan notika 40 vēlēšanu apgabalos, jo netika vēlēti Rīgas domes deputāti, kā arī Satversmes tiesas sprieduma dēļ domnieki Varakļānu novadā un Rēzeknes novadā, kur vēlēšanas notika 2021. gada 11. septembrī.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iepriekšējā vadība ar Artūru Tomu Plešu priekšgalā gandrīz gadu pēc reformas vērtēja, ka reformas rezultātā ir uzlabojusies pašvaldību finanšu situācija un pakalpojumu pieejamība. Reformas veicēju politiskā opozīcija gan norāda uz neizpildītiem solījumiem.
