Panorāma

Severodoneckā turpinās sīvas kaujas

Panorāma

Panorāma

Gads pēc novadu reformas

VARAM izvērtējums: Novadu reforma uzlabojusi situāciju pašvaldībās

Nepilnu gadu kopš tā sauktās novadu reformas atbildīgā ministrija vērtē, ka situācija pašvaldībās uzlabojusies.

ĪSUMĀ:

  • Ikšķiles iedzīvotāji vēl neredz lielus ieguvumus no novadu reformas.
  • VARAM redz pakalpojumu kvalitātes uzlabošanos.
  • Samazinot deputātu skaitu, ietaupīti 10 miljoni eiro.
  • Samazinājusies atšķirība starp novadiem budžeta lieluma ziņā, kas nozīmē iespēju attīstīties.
  • Pašvaldību savienība sagaida detalizētāku un rūpīgāku izvērtējumu.

Iedzīvotāji vēl nemana ieguvumus no reformas

Ikšķile bija viens no novadiem, kas nopietni pretojās pret iekļaušanu Ogres novada sastāvā. Gandrīz gadu pēc tam, kad šī cīņa tika zaudēta un novadi tika apvienoti, starp Latvijas Televīzijas sastaptajiem iedzīvotājiem noskaņojums vairs nav tik kategorisks.

"Mēs esam šobrīd var teikt jau, ka apmierināti. Sākumā bija ļoti – nē, bet šobrīd mums ir senioru skola, kur esmu pieteikusies," stāstīja Ikšķiles iedzīvotāja Ruta. Arī vietējais iedzīvotājs Juris Biezais sacīja: "Es nejūtu, ka kaut kas ļoti slikts būtu noticis. Dzīve rit tāpat, viss notiek tāpat. Viss ir kārtībā."

Savukārt Jānis iebilda, ka tagad ir sliktāk, jo laikos, kad bija Ikšķiles sastāvā, izlietotas krāsas bundžas varēja nodot. Un tas viņam ir svarīgi. Arī Biruta novada iekļaušanai Ogres novada sastāvā saskata tikai ēnas pusi. "Es esmu pensionāre, bet man nekustamā īpašuma nodokli pacēla uz pilno. Bija atlaides mums, kad bija Ikšķile atsevišķi," stāstīja sieviete.

Ieva Grīnšteina norādīja, ka kopš novada pievienošanas Ogres novadam vairs neredz tik daudz būvdarbu, kas būtu veltīti novada estētiskās vides sakopšanai. Viņa sacīja: "Pārsvarā dzīve nav mainījusies, bet reālistiski es zinu, ka neviens nav laimīgs."

VARAM jau redz reformas pozitīvos rezultātus

Ziņojumā par reformas rezultātiem secināts, ka uzlabojusies un pieaugusi pašvaldību finansiālā un administratīvā kapacitāte, kā arī aug pakalpojumu pieejamība un kvalitāte, informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM). Ziņojumā apskatīta reformas ietekme tādos jautājumos kā vispārējais pašvaldību iedalījums Latvijā, pašvaldību budžeta un investīciju spēja, pašvaldību administratīvā kapacitāte, pašvaldību pakalpojumi un atbalsts iedzīvotājiem, deputātu skaits. Tāpat izvērtēts attīstības centru tīkls un atbilstoši Saeimas uzdevumam izvērtēts Saulkrastu novada potenciāls un potenciāli attīstības centri Ventspils, Rēzeknes, Augšdaugavas, Saulkrastu, Varakļānu, Dienvidkurzemes un Jelgavas novadā.

Ministrijā norādīja uz pozitīvo ieguvumu, ka aug konkurence uz deputātu vietām.

Apzināts, ka kopējais deputātu skaits pašvaldībās samazinājies par 53% jeb no 1614 uz 758. Konkurence uz vienu pašvaldības domes deputāta vietu 2021. gada vēlēšanās pieauga no 5,38 līdz 8,14 pretendentiem, salīdzinot ar 2017. gada pašvaldību vēlēšanām. Turklāt, pēc VARAM aplēsēm, deputātu atlīdzībai nepieciešamie līdzekļi no 2021. gada jūlija līdz 2022. gada jūlijam samazinājušies par aptuveni 10 miljoniem eiro. Tāpat uzlabojusies pašvaldību finansiālā kapacitāte: pēc budžeta ieņēmumiem atšķirība starp novadu lielākajiem un mazākajiem kopējiem budžeta ieņēmumiem samazinājusies no 34 reizēm līdz sešām reizēm pēc reformas.

VARAM konstatējusi arī, ka uzlabojas pakalpojumu pieejamība un kvalitāte.

Iedzīvotājiem saglabāti līdzšinējie pakalpojumi, un darbu turpina apvienoto novadu pakalpojumu sniegšanas vietas (pilsētu un pagastu pārvaldes, pakalpojumu centri), atsevišķos gadījumos apvienojot blakusesošu pagastu un pilsētu pārvaldes vai pakalpojumu sniegšanu pārņemot citai pārvaldei. Darbu turpina visi līdzšinējie Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri, un no 2022. gada atvērti astoņi jauni centri. Pavisam pašlaik darbojas 131 Valsts un pašvaldību vienotais klientu apkalpošanas centrs, un kopumā plānots paplašināt teritoriālo centru pieejamību līdz katram pagastam un pilsētai.

VARAM norādīja, ka pēc novadu apvienošanas vismaz viena vidusskola ir visās 43 pašvaldībās, turklāt skolēnu skaits, par kuriem jāveic savstarpējie norēķini, sarucis par 36%, savukārt izmaksas par savstarpējiem norēķiniem – par 44% jeb par 8,1 miljoniem eiro. Mazāks savstarpējo norēķinu apjoms nozīmē samazinātu administratīvo slogu un ļauj šos līdzekļus apvienotajām pašvaldībām plānot izglītības pakalpojumu attīstīšanai savas pašvaldības teritorijā.

Tāpat atsevišķās kategorijās izvērtējot pieejamo atbalstu pirms un pēc pašvaldību apvienošanās, VARAM secināja, ka ar pozitīvu tendenci ir pašvaldību noteiktie pabalsti par bērnu piedzimšanu, pabalsts krīzes situācijās; lielākajā daļā gadījumu noteikts arī augstāks maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis. 

Ziņojuma izstrādes laikā bija iespējams novērtēt tikai pašvaldību plānotos resursus funkciju un pakalpojumu nodrošināšanai, tāpēc sniegts provizorisks vērtējums par pašvaldību plānoto kapacitāti. Vairumā gadījumu pašvaldību plānotie resursi administratīvo funkciju izpildei atbilst aplēsēm par nepieciešamo slodžu apjomu. Pašvaldībās turpinās jauno novada darbības modeļu ieviešana, ko vairums plāno noslēgt 2022. gada laikā. Vismaz puse no jaunizveidotajām pašvaldībām uzsākušas darba efektivizēšanu, centralizējot administratīvos procesus ar informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmu ieviešanu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs ("Attīstībai/Par!") norādīja, ka paveikts milzu darbs līdzsvarotākas reģionālās attīstībās vārdā, un, ņemot vērā, ka ir pagājis vien nepilns gads, kopš reforma stājās spēkā, ilgtermiņa ieguvumus varēsim novērtēt tikai pēc pāris gadiem. Izvērtējot sākotnējos rezultātus, jau redzami ieguvumi pašvaldību darbā.

"Piemēram, atšķirība starp novadu lielākajiem un mazākajiem kopējiem budžeta ieņēmumiem samazinājusies gandrīz sešas reizes, turklāt lielāks budžets ļaus piesaistīt lielākas investīcijas iedzīvotājiem un pašvaldības attīstībai būtisku projektu īstenošanai. Ministrijas ieskatā, pirmreizējie secinājumi kopumā apliecina, ka reforma ir liels solis uz priekšu mūsdienīgas un uz izaugsmi vērstas reģionālās attīstības virzienā," stāstīja Plešs.

Pašvaldību savienība vēlas rūpīgāku analīzi

Ministra uzsvērtais 10 miljonu ietaupījumu, kas saistīts ar deputātu skaita samazināšanu uz pusi, kā sasniegumu nevērtē Latvijas Pašvaldību savienība.

"Tas ir ietaupījums, kas attālina cilvēku no varas, kas samazina komunikācijas iespējas, bet kaut ko drusku ietaupa, tas nav nopietns arguments. Nekur nav teikts, ka mums ir labāk, ja mums ir 600 deputāti, nekā jau mums būtu, piemēram, daudz vairāk," komentēja Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis.

Viņš arī norādīja, ka vēlētos arī rūpīgāku analīzi par reformu un tās sekām.

KONTEKSTS:

2021. gada 5. jūnijā pašvaldību vēlēšanas notika jaunajās robežās, ieviešot novadu reformu, kas paredz 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 43. Vēlēšanas gan notika 40 vēlēšanu apgabalos, jo netika vēlēti Rīgas domes deputāti, kā arī Satversmes tiesas sprieduma dēļ domnieki Varakļānu novadā un Rēzeknes novadā, kur vēlēšanas notika 2021. gada 11. septembrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt