Turbulence valdībā: Kariņš specreisu dēļ demisionē no ārlietu ministra amata

To viņš paziņoja ceturtdien, 28. martā, pēc sarunas ar premjeri Eviku Siliņu ("Jaunā Vienotība"), kas ilga aptuveni stundu.

Kariņš atstās amatu no 10. aprīļa, lai 11. aprīlī Saeimā varētu balsot par jaunu ministru.  Plašāk viņš šo lēmumu nekomentēja, pēc paziņojuma uz žurnālistu jautājumiem viņš neatbildēja un aizgāja prom.

Siliņa pēc Kariņa paziņojuma medijiem sacīja, ka Kariņš rīkojies kā atbildīgs valstsvīrs, ņemot vērā Ģenerālprokuratūras sākto kriminālprocesu par lidojumiem, un uzņēmies politisko atbildību. Bet Siliņa uzsvēra, ka viņš lidojumus izmantojis tikai un vienīgi, lai aizstāvētu Latvijas intereses, taču, lai noņemtu jebkādu šaubu ēnu, ka viņš varētu kaut kā izmantot situāciju savā labā, ir pieņemts lēmums atstāt amatu.

Premjere atklāja, ka uz tikšanos ar viņu Kariņš jau ieradies ar lūgumu atbalstīt viņa demisiju.

Siliņa skaidroja, ka Kariņš amatu atstās 10. aprīlī, lai Latvija ilgi nepaliktu bez ārlietu ministra.  Viņa arī apgalvoja, ka pašlaik partijai vēl neesot kandidatūras uz ārlietu ministra amatu.

Latvijas Televīzijai ziņo, ka pagaidām nākamā ārlietu ministra kandidāta vārda vēl nav. Un nav arī zināms, vai Kariņš atgriezīsies Saeimā.

"Ir un būs daļa no mūsu komandas"

Premjere atklāja, ka Kariņš turpina kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās, "nodod sevi vēlētāju rokās, lai viņi vērtē šo viņa rīcību kā politiķim, uzņemoties atbildību".

Premjere norādīja, ka Kariņš bija aktīvs politikā. "Un novēlu viņam tādam arī palikt – aktīvam un atbildīgam politikā," sacīja Siliņa.

Savukārt "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics paziņojumā medijiem vērtēja, ka Kariņa demisija "ir cienīgs un atbildīgs valstsvīra lēmums, lai neļautu oponentiem šo situāciju izmantot uzbrukumiem Siliņas valdībai un "Jaunajai Vienotībai" kopumā, lai varam turpināt strādāt un paveikt iesāktos un plānotos darbus".

"Šādi notikumi jebkuram cilvēkam ir grūts laiks, taču Krišjānis Kariņš ir un būs daļa no mūsu komandas, un esmu pārliecināts, ka savas zināšanas, pieredzi un enerģiju turpinās ieguldīt, veiksmīgi strādājot Latvijas labā," pauda Jurēvics.

Ārlietu ministra krēsls, kuru Kariņš ieņem kopš Siliņas valdības izveides pērnā gada septembrī, vēl vairāk sašķobījās pēc tam, kad Ģenerālprokuratūra pagājušajā nedēļā sāka un nodeva Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) izmeklēšanai kriminālprocesu par iespējamu finanšu līdzekļu izšķērdēšanu lielā apmērā saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu Kariņa premjerēšanas laikā.

Reaģējot uz sākto kriminālprocesu, "Jaunā Vienotība" aizvadītās nedēļas nogalē sanāca uz slēgtu sēdi, uz kuru bija aicināts arī Kariņš, bet viņš neieradās. Partijas valde arī pirmdien lēma, ko darīt, un viens no variantiem bija prasīt Kariņa demisiju. Tomēr partijas līderi par šo iespēju publiski runāja izvairīgi, atstājot lēmumu premjeres Siliņas ziņā. 

Tikmēr Siliņa izveidojusi dienesta pārbaudes komisiju, lai izvērtētu prokuratūras norādītos apstākļus, amatpersonu rīcību un atbildību. 

Politoloģe: Novēlotā reakcija

Rīgas Stradiņa universitātes profesore, politoloģe Ilga Kreituse Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" pauda, ka Kariņa atkāpšanās ir nokavēta par 3–4 mēnešiem.

Viņasprāt, Siliņas teiktais, ka Kariņš rīkojās kā atbildīgs Rietumu politiķis, ir "vāji nospēlēts teātris", jo atkāpšanās tikai tagad absolūti neatbilst Rietumu politiķa kārtīgai uzvedībai – tādi lēmumi tiek pieņemti uzreiz, kad sāk apšaubīt politiķa rīcību, nevis tad, kad jau iesaistās prokuratūra, un vēl tad jārunā ar premjeri, lai saprastu, ka viņš neatbilst amatam un grauj partijas reputāciju.

Kreituse arī sprieda, ka partijas biedri saprata, cik lielā mērā Kariņš traucēja, jo ar savu pašpārliecinātību un politisku iedomību, ka viņš ir neaizstājams, ģeniāls un gudrs politiķis, viņš grāvis ne tikai partijas, bet kopumā valdības tēlu.

Politoloģe arī norādīja, ka Kariņa demisija noteikti ir partijas, nevis valdības vai Siliņas lēmums.  

Viņa arī piebilda, ka būs interesanti, kā "Jaunā Vienotība" prezentēs uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām to, ka saraksta otrais numurs atkāpies neatbilstošas rīcības dēļ.

KONTEKSTS:

Krišjānis Kariņš savā četrus gadus ilgajā premjerēšanas laikā 36 reizes ārvalstu vizītēs devās ar privātajām lidmašīnām, kas izmaksājis vairāk nekā 1,3 miljonus eiro, no tiem vairāk nekā 600 tūkstoši – no valsts maka, bet virs 700 tūkstošus eiro segusi Eiropas Savienība. Vairākos gadījumos dārgie lidojumi izmantoti, lai Kariņš Latvijā varētu atgriezties piektdienas vakarā, pirms brīvdienām.

Kariņš to pamatoja ar nepieciešamību pārstāvēt Latviju un lietderīgu laika plānošanu, jo premjeram paralēli ārpolitiskajiem jautājumiem jārisina arī iekšpolitikas problēmas.

Kariņa lidojumi izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā, kādreizējie koalīcijas partneri –"Apvienotais saraksts" – neveiksmīgi mēģināja Saeimā iesniegt pieprasījumu premjerei par šo jautājumu, bet politologi uzskata – Kariņam būtu jādemisionē. Pārbaudi veica Valsts kontrole un arī Ģenerālprokuratūra, kas sākusi un nodevusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) izmeklēšanai kriminālprocesu par iespējamu finanšu līdzekļu izšķērdēšanu lielā apmērā saistībā ar Kariņa specreisiem. 

Valsts kanceleja, reaģējot uz aso reakciju par Kariņa lidojumiem, plāno mainīt amatpersonu ceļošanas kārtību.

Neskatoties uz ažiotāžu, pats Kariņš pērnā gada nogalē paziņoja, ka šī skandāla dēļ negrasās atkāpties no ārlietu ministra amata.