Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas valsts noslēpuma likumā un informācijas atklātības likumā, kas paredz noteikt jaunus ierobežojumus saistībā ar informāciju, kam noteikts statuss "Dienesta vajadzībām".
Grozījumi paredz, ka iestādes vadītājs varēs noteikt informāciju, kas saistīta ar iestādes funkciju izpildi un paredzēta tikai dienesta vajadzībām. Tas attiektos uz situācijām, kad šādas informācijas nozaudēšana vai izpaušana, pēc iestādes vadītāja domām, varētu apdraudēt valsts vai šīs iestādes intereses un drošību, tā pamatoti likuma grozījumi.
Līdz šim spēkā esošā kārtība paredzēja, ka valsts noslēpumu klasificē: sevišķi slepena informācija, slepena informācija un konfidenciāla informācija. Tagad šo sadalījumu paredzēts papildināt ar vēl vienu sadaļu – "Informācija dienesta vajadzībām".
Par grozījumiem iepriekš trauksmi cēlis Tiesībsarga birojs, Žurnālistu asociācija un citas nevalstiskās organizācijas.
Pēc kritikas Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija likumā "Par valsts noslēpumu" projektā precizēja, ka atteikumu izsniegt informāciju dienesta vajadzībām varēs pārsūdzēt tiesā, kurai būs jāvērtē informācijas klasifikācijas pamatojums.
Noteikts, ka katra iestāde pārskata un aktualizē informācijas dienesta vajadzībām sarakstu līdz 2023. gada 31. decembrim.
Savukārt līdz 2023. gada 31. decembrim informācijas, kurai statuss dienesta vajadzībām noteikts saskaņā ar Informācijas atklātības likumu, pieejamību un aizsardzību nodrošinātu saskaņā ar Informācijas atklātības likuma regulējumu, kāds bija spēkā līdz 2023. gada 30. aprīlim.
Lai novērstu publiski paustās bažas, ka līdz ar regulējuma maiņu var augt publiski nepieejamas informācijas apjoms, Saeima tomēr sašaurināja definīciju, kādai informācijai varēs noteikt statusu "Dienesta vajadzībām".
"Iepriekš bija valsts drošība un, piemēram, informācija, kas var traucēt iestādes darbu, kas bija ļoti plašs formulējums, kur varēja palikt apakšā jebko. Tad šobrīd šis formulējums sašaurinās," norādīja Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Zane Mače.
Pretēji sākotnējai redakcijai šobrīd grozījumos iekļauts arī tas, ka personai būs tiesības iepazīties ar institūcijas vadītāja noteikto informācijas dienesta vajadzībām sarakstu. Tajā iekļaus informācijas veidus, tēmas, atsevišķus dokumentus un to veidus.
Neraugoties uz uzlabojumiem, izmaiņas Žurnālistu asociācijai joprojām rada satraukumu par to, cik pieejami vai nepieejami turpmāk solās būt atsevišķi dokumenti.
Nevalstiskās organizācijas grozījumu kontekstā vēlējās panākt arī to, ka klasificēto dokumentu veidus nosaka Ministru kabinets. Taču šis pienākums atstāts katras konkrētās iestādes vadītāja pārziņā.
Saeimas deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) Saeimas debatēs uzsvēra, ka Latvijā "ilgstoši valsts noslēpuma aizsardzība bija apgrūtināta", jo līdz šim slepenai informācijai varēja piekļūt pretvalstiskas personas, kurām atbilstoši likumam nebija formāla iemesla nepiešķirt piekļuvi.
Tagad piekļuvi šādai informācijai varēs atteikt, ja būs pamats uzskatīt, ka tas nebūs valsts drošības interesēs. "Likuma grozījumi stiprinās valsti, aizvērs tos robus, pa kuriem sensitīva informācija varēja nokļūt pie naidīgas valsts," sacīja deputāts.
"Pieņemot šos grozījumus, likums tiek papildināts ar normu, ka piekļuvi valsts noslēpumam nevarēs iegūt persona, par kuru pārbaudes laikā konstatēti fakti, kas dod pamatu uzskatīt, ka speciālās atļaujas izsniegšana neatbilst nacionālās drošības interesēm. Līdzīgs regulējums likumos jau paredz, ka, piemēram, vīzas vai uzturēšanās atļaujas var nepiešķirt, ja ir pamats uzskatīt, ka persona var radīt draudus valsts drošības interesēm. Ir pamats uzskatīt, ka šie likuma grozījumi aizvērs robu, ka kuru Latvijai sensitīva informācija var nonākt pie naidīgas valsts," sacīja Dombrava.
Likuma grozījumus galīgajā lasījumā deputāti pavadīja bez īpašām debatēm un teju vienbalsīgi.
