Saeimas reputācijas riski
Intervijā raidījumā "Krustpunktā" Kūtrim vaicāja arī par ZZS premjera amata kandidāta, ASV sankcijām pakļautā Aivara Lemberga reputāciju, ietekmi uz valdības lēmumiem, kā arī pirmajā tiesas instancē jau lemto. Kūtris atbildēja, ka ar spriedumu nav iepazinies, Lembergu nodēvēja par labu saimnieku, savukārt par reputācijas jautājumiem izteicās šādi:
"Ja man par cilvēku ir normāls priekšstats, tad tas, vai viņš ir apsūdzēts vai notiesāts, vai sēdējis cietumā, mani neietekmē, ja es cilvēku cienu viņa noteiktu darbību dēļ. Piemēram, ja man būtu jāattīsta ekonomika, es noteikti saaicinātu uz kādu apspriedi Latvijas miljonārus, vienalga, vai apsūdzētus vai notiesātus, un es ar viņiem aprunātos par to, kur viņi saskata problēmas Latvijas ekonomikas attīstībai."
Politiķa izteikumi izraisījuši ažiotāžu sociālajos tīklos, piesaukta arī 90. gadu atgriešanās Latvijā. Kūtra atvainošanos par šiem izteikumiem prasa arī valdības vadītāja Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība").
Šādas atklāsmes kā nepieņemamas vērtēja arī sabiedrības par atklātību "Delna" vadītāja Inese Tauriņa, piesaucot uztraukumu saistībā ar valsts drošību un Saeimas reputāciju kopumā.
"Kūtra kunga līdzšinējā pieredze, no vienas puses, liek domāt, ka viņam ir ļoti laba izpratne, kā vajadzētu strādāt, un arī plašas juridiskās zināšanas dod priekšrocību. Taču mēs sadzirdējām vakardienas komentāros, ka, pat ja kāds cilvēks ir aizdomās turams, šīs atkāpes un atlaides tiktu dotas," skaidroja Tauriņa.
Viņasprāt, vienai no augstākajām amatpersonām valstī būtu jānosprauž striktas robežas.
"Viņš gan jau kādā brīdī tiksies ar ASV vēstnieku Latvijā, un diez par ko viņi runās? Vai Saeimas priekšsēdētājs teiks, ka, kamēr vaina nav pierādīta, mēs piesardzīgi skatīsimies uz sankciju sarakstos iekļautajām personām? Tas izklausās ļoti uztraucoši,"
atzina Tauriņa.
Vienlaikus, pēc "Delnas" vadītājas domām, minētie aspekti būs ne tikai ZZS, bet visas jaunveidotās koalīcijas atbildība, tāpēc viņa aicināja Saeimu neapstiprināt Kūtri Saeimas spīkera amatā.
"Ja Saeima tomēr atbalstītu šo kandidatūru, būtu acīmredzami skaidrs, ka runas par ieceri un iespējamību jaunās valdības darbu norobežot no oligarhu ietekmes ir bijušas meli.
Tāpat arī kandidatūras apstiprināšana būtu pretrunā solījumiem, ko devusi jaunā Saeimas koalīcija, kura ir solījusi nepieļaut oligarhu ietekmi uz lēmumu pieņemšanu un veicināt valsts pārvaldes atklātību, atbildīgumu un principialitāti," teikts "Delnas" vēstulē Saeimas deputātiem.
Komunistiskajā partijā varēja arī neiestāties
Politikas vērotājs un komentētājs Māris Zanders atzina, ka diskusijas par personāžu reputāciju ir daļa no demokrātisku vēlēšanu sistēmas. Zanders kontekstā ar izraudzīto Saeimas spīkera kandidātu pieminēja vēl kādu aspektu – kad amatpersonām un politiķiem prasa par darbošanos Komunistiskajā partijā padomju laikā, atbildes ir "tas bija cits laiks", "tas jātver toreizējā kontekstā". Līdzīgu tendenci par diskutabliem nesenākas pagātnes notikumiem pārmanto arī jaunāku paaudžu politiķi.
Tas attiecas arī uz Gunāru Kūtri un viņa izteikumiem gan pirms astoņiem gadiem par Krievijas agresiju pret Ukrainu un Krimas aneksiju, gan arī par darbību Latvijas Komunistiskajā partijā.
"Šie, atvainojos par tiešumu, veco komunistu teksti. Ir nepatīkami, ka 2023. gadā tos aizvien dzirdam. Es saprotu, ka šī vēstures sadaļa ir sen jau aizgājusi, bet Komunistiskajā partijā nebija obligāti jāstājas.
Tā bija cilvēka brīva izvēle – veidot Komunistiskajā partijā karjeru. Tas nozīmē, ka tu esi izlēmis sadarboties ar okupācijas režīmu. Un tad tu kļūsti par Saeimas priekšsēdētāju. Tas galvā neliekas kopā, bet tā tas vienkārši ir," norādīja Zanders.
Cik ļoti šiem aspektiem uzmanību pievērsīs Saeimā, varēs vērot jau trešdienas, 20. septembra, rītā, kad paredzēts balsot par nākamo Saeimas priekšsēdētāju un citiem amatiem Saeimas prezidijā.
No jurista par politiķi
Šīs vasaras beigās esot apspriesta Kūtra virzīšana kultūras ministra amatam, uz ko asi reaģēja vairākas nozares organizācijas. Ziņas par viņa kandidatūru uz šo amatu Kūtri gan esot pārsteigušas. Tad viņš esot "pierunāts" uzņemties Saeimas priekšsēdētāja pilnvaras.
Kūtra līdzšinējā pieredze vistiešākajā mērā saistīta ar jurisprudenci. Vēl pirms valsts neatkarības atjaunošanas viņš bija pasniedzējs Latvijas Valsts universitātes Juridiskajā fakultātē, vēlāk strādājis Latvijas Ģenerālprokuratūrā, bijis Finanšu policijas pārvaldes direktors, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs. Vēlāk kļuva par Satversmes tiesas tiesnesi, desmit gadus bija tās priekšsēdētājs.
Tad Kūtris pievērsās politikai, līdz ar Ingunu Sudrabu kļūstot par vienu no partijas "No sirds Latvijai" veidotājiem. Jāatgādina, ka par šo partiju bijušas dažādas aizdomas, tajā skaitā bija sākta izmeklēšana par Krievijas polittehnologu piesaistīšanu Sudrabas partijas kampaņā pirms teju desmit gadiem, tomēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs kriminālprocesu izbeidza, pirms pāris gadiem ziņoja raidījums "Nekā personīga".
Pēc šīs partijas izjukšanas Kūtris pievienojās Zaļo un Zemnieku savienībai, ievēlēts gan 13., gan 14. Saeimā.
KONTEKSTS:
Līdz ar jaunās valdības izveidi aktuāls jautājums ir arī par Saeimas priekšsēdētāja posteni. Plānots, ka to ieņems Gunārs Kūtris (ZZS). Jauno koalīciju veidojošie politiķi jau iesnieguši parlamentā lēmuma projektu par Saeimas priekšsēdētāja Edvarda Smiltēna ("Apvienotais saraksts") atsaukšanu no amata.
Saeimas sēde par Smiltēna atsaukšanu un jauna Saeimas spīkera, kā arī prezidija locekļu ievēlēšanu ir sasaukta trešdien, 20. septembrī.
