Pētījuma rezultāti liecina, ka kopš šī gada marta par 15% pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri piekrīt apgalvojumam, ka ir noguruši no ziņām par Krievijas karu Ukrainā un negrib par to neko zināt.

Vienlaikus to respondentu skaits, kuri gatavi Ukrainu atbalstīt līdz brīdim, kad tā uzvarēs Krieviju, salīdzinot ar šī gada martu, pieaudzis par 2%, sasniedzot 63% iedzīvotāju.

Tāpat 59% iedzīvotāju uzticas Latvijas valsts institūciju informācijai par karu Ukrainā, savukārt katrs otrais Latvijas iedzīvotājs (51%) uzticas rietumvalstu mediju sniegtajai informācijai.

Latvijā

Tikmēr Krievijas valsts mediju sniegtajai informācijai par karu Ukrainā uzticas tikai 8% respondentu.

Retāk atbalstu Ukrainai un uzticēšanos Latvijas un rietumvalstu mediju sniegtajai informācijai pauda aptaujātie cittautieši un Latgales iedzīvotāji.

Šajās respondentu grupās visbiežāk (vairāk nekā divās trešdaļās gadījumu) tika pausts nogurums par Krievijas karu Ukrainā.

Kopš 2022. gada nogales mazinās to respondentu skaits, kuri būtu gatavi pieciest cenu kāpumu, lai apstādinātu karu Ukrainā – tādu bija 38%. Vairākums jeb 54% aptaujāto pārstāvēja pretēju viedokli.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.

Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.