Tādējādi atlikta tā dēvētā veselības pakalpojumu "divu grozu" sistēmas ieviešana. Veiktos grozījumus atbilstoši Veselības ministrijas (VM) piedāvājumam virzīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija. Pēc Sociālo lietu komisijas aicinājuma ceturtdien pieņemto priekšlikumu par atlikšanu komisijā iesniedza veselības ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība") un VM.
Vēl 12. Saeimā tika atbalstīts princips, ka iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumi plašākā klāstā būtu pieejami atkarībā no veiktajām sociālajām iemaksām. Tomēr līdz šim šādas sistēmas ieviešana vairākas reizes atlikta.
Iepriekš bija plānots, ka no šā gada 1. jūlija personas, kuras nav sociāli apdrošinātas veselības apdrošināšanai, saņemtu tikai veselības aprūpes minimumu, tas ir, neatliekamo medicīnisko palīdzību, dzemdību palīdzību, ģimenes ārsta sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus un tādus veselības aprūpes pakalpojumus, kas saistīti ar to slimību ārstniecību, kurām ir nozīmīga ietekme uz sabiedrības veselības rādītājiem vai kuras apdraud sabiedrības veselību. Līdz ar to šīm personām būtu nevienlīdzīgas pamattiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, teikts likumprojekta anotācijā.
Ceturtdien pieņemtie grozījumi nosaka divu tā saucamo veselības aprūpes pakalpojumu "grozu" sistēmas atlikšanu vēl uz pusotru gadu jeb līdz 2025. gada beigām. Par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgā Sociālo un darba lietu komisija ir aicinājusi Veselības ministriju līdz nākamā gada februārim izstrādāt jaunu veselības aprūpes finansēšanas modeli.
Komisijas un Abu Meri virzītie un Saeimā ceturtdien pieņemtie grozījumi arī uzdod Ministru kabinetam līdz 2025. gada 1. martam iesniegt likumprojektu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas kārtību.
"Ja risinājums tiks atrasts agrāk, komisija to iekļaus savā darba kārtībā un virzīs apstiprināšanai," atzīmēja komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (Zaļo un Zemnieku savienība).
Vienlaikus ar grozījumiem iecerēts motivēt personas ar atkarībām uzsākt ārstēšanas procesu, nodrošināt pēctecīgu narkoloģisko pacientu ārstēšanu un samazināt slimību recidīvus un atkārtotu hospitalizāciju skaitu. Lai to panāktu, ar grozījumiem paredzēts atbrīvot narkoloģiskos pacientus no pacientu līdzmaksājumiem, pielīdzinot tos psihiatriskā profila pacientiem, kuri jau šobrīd ir atbrīvoti no līdzmaksājumu veikšanas.
Nereti pacientiem ar atkarību izraisošu vielu lietošanas traucējumiem vienlaikus tiek konstatēta atkarība un psihiska slimība, tādēļ narkoloģisko pacientu atbrīvošana no pacientu līdzmaksājumiem nodrošinātu vienlīdzīgu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, pauž likumprojekta autori.
KONTEKSTS:
2018. gadā sociālais nodoklis tika palielināts par 1%, un šīs iemaksas novirzītas veselības aprūpes finansēšanai, bet nodokļu maksātājiem valsts solīja pilnu apmaksātu veselības pakalpojuma grozu. Visus valsts apmaksātus pakalpojumus saņemtu arī 21 īpaši valsts aizsargāta iedzīvotāju grupa, kā arī cilvēki, kas brīvprātīgi iemaksāja apdrošināšanas iemaksas. Pārējiem valsts apmaksātu tikai pamatpakalpojumus.
Taču izrādījās, ka informācijas tehnoloģiju sistēma nebija gatava "sašķirot" pacientus, jo valsts datu bāzes nav saslēgtas kopā. Tāpēc divu grozu modeli Saeima sākotnēji atlika līdz 2019. gada 1. jūlijam, bet vēlāk veselības apdrošināšanas sistēma atlikta līdz 2021. gadam, tad vēl par gadu, pēcāk tā atlikta vēlreiz.
