Patogēnā putnu gripa tieši ķīru kolonijās Latgalē turpina izplatīties. Sākumā lielo ķīru bojāeja tika konstatēta Esplanādes dīķos Daugavpilī, tad arī Krāslavā, Daugavā uz salas.
Daugavpils pusē no 4. maija ir utilizēti jau aptuveni tūkstotis beigtu lielo ķīru, Krāslavā – aptuveni 200 putnu. Taču, kā uzsver speciālisti, tā ir tikai zināmā daļa, jo vismaz 30% beigto putnu netiek atrasti.
Apsekojot lielākās ķīru kolonijas Latgalē un arī Latvijā, atklāts, ka vismaz pagaidām citviet lielo ķīru kolonijās masveida putnu bojāeja nav novērota.
"Brīvdienās kolēģi ir apsekojuši lielākās zināmās ķīru kolonijas. Tur viss ir kārtībā.
Latgalē tādu lielu koloniju nemaz nav tik daudz – Lubāna ezera apkārtnē un Nagļu zivju dīķu apkārtnē regulāri ir viendabīgas lielo ķīru kolonijas. Liela kolonija ir Radžu ūdenskrātuvē Jēkabpilī. Tā ir jaukta kolonija, kur ķīri mīt kopā ar citu sugu kaijām. Tur pagaidām šāda masveida putnu mirstība arī nav novērota," pastāstīja ornitologs Gaidis Grandāns.
Lai arī putnu gripa ir nopietni skārusi Latvijā aizsargājamo lielo ķīru populāciju, šo putnu sugai izmiršana nedraud, norādīja ornitologs.
"Lielai ķīris ir īpaši aizsargājama suga Latvijā, un pēdējās desmitgadēs gan Latvijā, gan Eiropas kontekstā suga samazinās. Es neesmu speciālists par putnu slimībām, bet no ārzemju literatūras un pētījumu datiem esmu secinājis, ka varētu domāt un cerēt, ka šis [putnu] mirstības temps samazināsies un pilnīga izmiršana tiem nedraud. Ap 30% putnu no kolonijas var tikt letāli skarti," pastāstīja Grandāns.
Pagaidām putnu gripa plosās divās lielo ķīru kolonijās Krāslavā un Daugavpils apkārtnē.
"Es pieņemu, ka kaut kādā brīdī tā putnu krišana apstāsies un varēs teikt, ka infekcija ir apstājusies.
Svarīgākais ir nepieļaut šīs infekcijas iekļūšanu vistu vai citu mājputnu ganāmpulkos," norādīja PVD Dienvidlatgales pārvaldes vadītājs Dzintars Juškus.
Tā kā šī infekcijas slimība var būt bīstama ne tikai savvaļas putniem un mājputniem, bet arī cilvēkiem, iedzīvotājus mudina rīkoties apdomīgi un neaiztikt slimos vai beigtos putnus.
"Mūsu rekomendācijas iedzīvotājiem būtu nekādā gadījumā netuvoties šiem beigtajiem putniem.
Ja tie vēl ir dzīvi, nenest tos uz mājām vai uz veterinārajām klīnikām, vai kaut kādām patversmēm. Ja ir noticis kaut kāds kontakts, ievērot higiēnas pasākumus, tas ir, mazgāt un dezinficēt rokas," norādīja Juškus.
Savukārt iedzīvotājus, kuriem ir mājputni, mudina ievērot biodrošības noteikumus.
Par visiem gadījumiem, kad ir novērota kāda saslimšana gan savvaļas, gan mājputniem, jāziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam.
Arī citviet Eiropas valstīs tieši ķīru kolonijās konstatēts patogēnais putnu gripas vīruss. Visticamāk, kopā ar gājputniem tas atceļojis arī uz Latviju.
KONTEKSTS:
Augsti patogēnā putnu gripa ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kam raksturīga augsta mirstība. Vīrusa rezervuāri un izplatītāji dabā ir savvaļas putni, sevišķi ūdensputni, kam slimība var noritēt bez raksturīgajām pazīmēm. Mājputni var inficēties, nonākot kontaktā ar inficētajiem savvaļas putniem, to izdalījumiem un fekālijām. Tāpat putnus var inficēt ar piesārņotu ūdeni, barību vai priekšmetiem (apaviem, apģērbu, inventāru), uz kuriem nonācis vīruss.
Līdz šim Latvijā augsti patogēnā putnu gripa konstatēta tikai savvaļas ūdensputniem. Pērn Latvijā pirmais putnu gripas gadījums savvaļas putniem tika konstatēts janvārī, kad putnu gripa tika konstatēta sešiem gulbjiem. Tas bija vienīgais Latvijā reģistrētais putnu saslimšanas gadījums 2022. gadā.
