"Mums ar pāļiem ir jāiet dolomīta slānī aptuveni 20 metru dziļumā. Šobrīd Daugavas palu straume ir visjaudīgākā un turbulence ir liela, lai būtu grūtības ar tehnikas nostiprināšanu," atzina būvnieka "BeReRix" iesaistīto pušu attiecību vadītājs Andis Linde.
Pār Daugavu kopumā būvēs 15 laidumus. Uz tilta būs divi sliežu ceļi, kas atradīsies nedaudz augstāk par blakus esošo Dzelzceļa tiltu.
Jaunā tilta kopējais garums būs aptuveni viens kilometrs. Finansējuma gan pagaidām pietiek viena balsta izbūvei.
"Mēs zinām, ka "Eiropas Dzelzceļa līnijas" un Satiksmes ministrija ir iesniegušas pieprasījumu finansējumam, kurā ir paredzēts šis tilts," norādīja Linde.
Tilts sāksies pie Lastādijas ielas, šķērsos Daugavu, Zaķusalu, Mazo Daugavu un beigsies pie Mūkusalas ielas.
Atšķirībā no esošā dzelzceļa tilta, kuram ir metāla laidums, jaunais tilts būs dzelzsbetona konstrukcija, un tā nesošā daļa atradīsies zem vilcieniem. Attālums starp jauno un esošu tiltu būs robežās no 5 līdz 10 metriem.
Būvnieki šonedēļ pabeiguši pāļu betonēšanu Ģenerāļa Radziņa krastmalā, lai arī par centrālā mezgla izbūvi naudu saņēmuši tikai novembrī.
"Mēs strādājam ar Satiksmes ministriju un klientu, lai atrisinātu šīs problēmas. Pagaidām tas vēl neko neietekmē, bet mēs domājam sākumā vismaz diplomātiskas pārrunas, lai saņemtu samaksu par savu darbu," sacīja Linde.
Jaunais dzelzceļa tilts Eiropas mērogā būšot unikāls, jo, ievērojot dzelzceļa slodzes un projekta tehniskos risinājumus, laiduma konstrukcijas augstums ir salīdzinoši mazs pret tās garumu. Tilts projektēts tā, lai nodrošinātu ne vien dzelzceļa satiksmi, bet arī jaunu savienojumu, paredzot gājēju un velobraucēju kustībai piemērotu joslu ar vairākām pieejām.
KONTEKSTS:
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem, bet daļai būs jāmeklē citi avoti.
Dzelzceļa līnijai "Rail Baltica" jābūt pabeigtai līdz 2030. gadam.
