Lai gan aprīlis nupat sācies, šo dažu dienu laikā uz Latvijas–Baltkrievijas robežas novērsti 106 cilvēku mēģinājumi to nelegāli šķērsot, 19 no šādiem mēģinājumiem novērsti aizvadītajā diennaktī.
Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieka vietnieks Tomass Skrimblis stāstīja: "Tie ir cilvēki no Āzijas, no Āfrikas, no tādām valstīm kā Indija, Sīrija, Irāna, Irāka, Pakistāna, Afganistāna. Ja runājam par Āfrikas valstīm, tā ir Kongo, Kamerūna, Mali. Viņi no savas mītnes zemes atlido uz Maskavu vai uz Minsku, tie cilvēki tiek nogādāti līdz Baltkrievijas–Latvijas robežai, un šeit viņi mēģina nelikumīgi iekļūt valstī."
Pārkāpēji robežsardzei atzinuši, ka lielākā daļa no viņiem sapņo nokļūt Vācijā. Lai gan žogs uz robežas nav pilnībā pabeigts, tas pārkāpējus aiztur un robežsargiem ir vairāk laika reaģēt.
Skrimblis norādīja: "Viņi bojā gan žogu, gan arī mūsu infrastruktūru. Griež to žogu, taisa caurumus. Tas žogs dod mums papildu laiku, lai mēs varētu reaģēt."
Žoga bojāšana, visticamāk, tiek sekmēta no Baltkrievijas dienestu puses, tā secinājusi robežsardze.
Šogad trīs gadījumos robežpārkāpēji aizturēti automašīnā, kad tos jau bija uzņēmuši iepriekš sarunāti pārvadātāji. Jāatgādina, ka sods par šādu rīcību var sasniegt desmit gadus ieslodzījumā. Šādas sankcijas likumā paredzētas kopš pērnā gada.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Ilgāku laiku vairākās pierobežas pašvaldībās bija noteikta ārkārtējā situācija, bet 2023. gada augustā uz sešiem mēnešiem – no 11. augusta līdz 2024. gada 10. februārim – izsludināja pastiprinātu robežapsardzības režīmu. Tāpat papildus mobilizēja robežsargus, ņemot vērā strauji pieaugušo hibrīdapdraudējumu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas. Cīņā pret nelegālo migrāciju atbalstu sniedza arī Igaunijas un Lietuvas robežsargi.
2024. gada februārī noslēdzoties pastiprināta robežapsardzības režīma termiņam, robežsardze tomēr turpināja darbu pastiprinātā režīmā. 12. martā valdība lēma atkārtoti izsludināt pastiprinātā robežapsardzības sistēmas darbības režīmu uz sešiem mēnešiem – līdz 12. septembrim. Tāpat uz robežas ar Baltkrieviju slēgts palicis Silenes robežpunkts, kuru sākotnēji slēdza 2023. gada septembrī nelegālās migrācijas spiediena dēļ.
Pērn no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturēti 13 863 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ uzņemti 428 cilvēki. Savukārt 2022. gadā tika novērsti 5286 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas–Baltkrievijas robežu, savukārt 217 cilvēkiem humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana netika liegta.
