Jelgavas novada akciju sabiedrība "Lielplatone" pagājušajā nedēļā sākusi ganos laist divsimt slaucamo govju un vēl 150 teļu ganāmpulku. Šonedēļ sāk gatavoties barības vākšanai nākamajai sezonai, bet tas iespējams, pateicoties iepriekšējo gadu ieguldījumiem, stāsta saimniecības vadītāja Anita Ozoliņa. Piena iepirkuma cenu krituma dēļ pagaidām lielākie cietēji vispirms būs darbinieki, nevis ragaines.
"Pagājušajā gadā trīs mēnešus bija laba cena, pārējā laikā bija kritums, bet ne tik liels kritums kā šogad. Samazināt [ražošanu] būtu ļoti muļķīgi. Vai nu jālikvidē, vai... No samazināšanas jau nekas nemainās, tieši otrādi - ir jāražo vairāk piena, tikai tad pašizmaksa mazinās," teica Ozoliņa, atzīstot, ka saimniecība pašizmaksas samazināšanai samazina darbinieku algas.
Pagājušo gadu "Lielplatone" noslēgusi ar nepilna pusmiljona eiro apgrozījumu un 90 000 eiro zaudējumiem, liecina «Lursoft» dati. Kā piena ražošanas pašizmaksu vadītāja Ozoliņa sauc 28-30 centus par kilogramu, bet nu iepirkuma cena nokritusi līdz 18 centiem. Šogad cena samazinājusies jau četras reizes, un trīsarpus centu kritums "Lielplatonei" gadā rada 48 000 eiro zaudējumus.
Reaģējot uz kritisko situāciju piena lopkopībā, otrdien, 17.maijā, Eiropas Savienības Lauksaimniecības ministru padomes sanāksmē Briselē Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis atkārtoti aicināšot piešķirt papildu finansējumu piensaimniekiem un cūkkopjiem.
"Piena cenas ir katastrofāli zemas. Tas draud ar nopietnu bankrotu vilni mūsu saimniecībām, un aicināsim arī domāt, ka tiešais atbalsts, tiešās kompensācijas piensaimniekiem ir vislabākais mehānisms," teica Arnītis.
EK gan noteikusi, ka par papildu atbalstu nevarētu runāt, iekams visu programmas finansējumu nebūs izlietojušas visas savienības dalībvalstis. Kamēr Eiropas Savienība (ES) domā, ar palīdzību iet talkā lopkopjiem vajadzētu valstij, pirmdien Latvijas Radio programmā "Labrīt" atzina Latvijas Lauku konsultāciju centra Lopkopības nodaļas vadītāja Silvija Dreijere.
"Palīdzība ir nepieciešama, jo šīs cenas ir zem jebkurām izmaksām. (..) Varbūt [var palīdzēt] ne tiešā naudā, bet svaigpienam samazināt pievienotās vērtības nodokli, pārskatīt elektrības obligātā iepirkuma komponenti, domāt, vai garantēt apgrozāmajiem līdzekļiem kredītus, par nenomaksātajiem nodokļiem varbūt soda procentus nerēķināt," lēsa Dreijere.
Zemkopības ministrijā norāda, ka tuvākajā laikā papildu atbalsta pasākumi piena lopkopjiem nav paredzēti. Nozares ministrs piektdien plānojis tikties ar finanšu ministri, tad arī varēšot runāt par palīdzības iespējām.