ES ir sākts darbs pie kopējās lauksaimniecības politikas izveides visā Eiropā, kas stāsies spēkā 2021.gadā, kad sāksies jaunais plānošanas periods. Tāpēc Baltijas lauksaimniekiem ir būtiski pārliecināt ES amatpersonas un institūcijas nodrošināt līdzvērtīgus apstākļus ar Rietumeiropas zemniekiem.
Kā pastāstīja "Zemnieku saeimas" pārstāve, vīzijā par nākamo ES daudzgadu budžetu pieteikts, ka lielu reformu lauksaimniecības politikā nebūs, bet iecerēti tikai uzlabojumi. Piedāvāts arī mazināt birokrātiju un dot pašām dalībvalstīm lielākas lemšanas iespējas.
Attiecībā uz tiešmaksājumiem lauksaimniekiem Dzelzkalēja-Burmistre uzsvēra, ka Latvijai nekad nav bijuši būtiski lieli tiešmaksājumi, bet svarīgi ir tas, lai nebūtu krasas atšķirības starp dalībvalstīm. Labākais scenārijs būtu tas, ja tiešmaksājumi, kas valstīm ir virs vidējā līmeņa, tiktu mazināti, bet Latvijai noteiktie apmēri – nemainītos.
Viņa skaidroja, ka atšķirības tiešmaksājumos ne tik daudz jūtamas labajos gados, bet drīzāk grūtībās, jo tad veidojas mazāks drošības spilvens.
“Zemnieku saeimas” pārstāve atklāja, ka
lauksaimnieku sabiedrībā tiek runāts par to, ka dalībvalstīm būtu jāpalielina iemaksas Eiropas Savienības budžetā.
Dzelzkalēja-Burmistre gan atzina, ka ES politikā šādu risinājumu būs grūti panākt un sarunas par ES budžetu būs ļoti smagas.
