„Jāskatās, kā attīstīsies. Vēl jau to "stopkrānu" varētu varbūt vēlāk noraut, bet nu gribētos arī vairāk zināt kopējo valsts politiku, valsts redzējumu, kā tā situācija var attīstīties galu galā. (..) Par velti nekas nenāk, arī mums energoresursi prasa savu tiesu un vienīgais saku, tagad man ir tehniskais nodrošinājums, vienīgi no amortizācijas uzkrājumi jāveido, bet tas ir tā teorētiski, bet, ja ir jāmaksā tekošie rēķini un nav naudas kontā, nu tad ir...” zemnieku saimniecības „Punduri” vadītājs Jānis Domulis nepabeidz iesākto.
Piesardzīga ir arī Preiļu novada lauku attīstības konsultante Elza Spodra Elste. „Sliktākais scenārijs – kam ir kredīti, tomēr bankas negaida, naudiņa jāatdod, citādi procenti aug un tad jau var būt arī bēdīgi. Bet es ceru, jācer uz pozitīvo vienmēr. Ja tikām 2008. gada krīzei labvēlīgi cauri, tad, cerams, ka arī tagad, arī valdībai jādomā,” norāda Elste.
Nesaprotamo valsts politiku un ierēdņu bezatbildību šajā situācijā saskata arī "Preiļu siera" vadība, jo ne Lietuvas piena tirgus slēgšana, nedz arī Krievijas izsludinātais embargo Latvijas piena pārstrādes uzņēmumus nebūt neapdraud.
Es domāju, šinī situācijā mēs baudām tos augļus, ko, ja var tā teikt, mērķtiecīgi Latvijas valdība Zemkopības ministrijas personā ir audzējusi visus šos gadus, jo to es esmu teicis - agri vai vēlu šīs izejvielas eksports uz Lietuvu beigsies,” saka a/s „Preiļu siers” valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts.
„Protams, tas būtu beidzies pēc diviem, trijiem gadiem pēc kvotu atcelšanas, bet tas būtu beidzies pakāpeniski. Vienkārši šis Krievijas embargo tam visam pielika treknu punktu vienā dienā, vienā mirklī, un tagad mēs redzam tās sekas, un problēma nav jau tajā apstāklī, ka Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi ir pārstājuši iepirkt pienu. Vienkārši Lietuva ir atteikusies no Latvijas piena, un tur jau ir tā problēma, (..) un pašlaik nezin kāpēc masu mēdiji to visu paceļ, ka kaut kas ir noticis briesmīgs un tā tālāk, patiesībā, nekas briesmīgs nav noticis,” viņš norāda.
Šņepsts uzsver, ka Latvijas piena pārstrādātājiem būtu jāeksportē tikai gatavā produkcija, nevis piens, lai šāda situācija nozarē neizveidotos. „Es nesaskatu nekādas problēmas, tieši otrādi – es saskatu, ka tas ir finišs ļoti tuvredzīgai, neprofesionālai politikai, ko pēdējos gados ir īstenojusi tieši kooperācijas asociācija,” uzsver Šņepsts.
Konkrētus risinājumus situācijas uzlabošanai no atbildīgajiem nozares ierēdņiem cer sagaidīt kā zemnieki, tā arī pārstrādātāji.
