Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe nesen pauda viedokli, ka piensaimniekiem pēdējos gados ir veicies labi un uzņēmumiem bijusi iespēja un laiks uzaudzēt “taukus”, un esot jāņem vērā, ka uzņēmējiem ir labāki un sliktāki laiki.
Māris Petrēvics ir kooperatīva “Dzēse” vadītājs, pats ar piensaimniecību nodarbojas nu jau 21 gadu. Šobrīd, ņemot vērā Krievijas embargo radītās sekas, pārprodukciju un piena iepirkuma cenu krišanos, viņš atzīst, ka nozare kārtējo reizi nonākusi ļoti lielās grūtībās. Viņš bija viens no tiem, kas 2009. gadā piedalījās zemnieku streikos.
Nemitīgi lūgt palīdzību, lai varētu turpināt darbu savā nozarē, viņam ir apnicis. „Var cīnīties par brīvību var cīnīties par politiku, bet šeit ir vienkārši jācīnās mūžīgi, lai tev samaksātu par to darbu, ko tu esi ielicis piena ražošanā,” saka Petrēvics.
Šobrīd piena iepirkuma cenas svārstās no 26 līdz pat 17 centiem. Piena pārstrādes uzņēmumā "Elpa" vidējā piena iepirkuma cena ir 25,6 eirocenti, cena svārstās atkarībā no katra piegādātāja finansiālās situācijas. „Ja man atnāk zemnieks un saka, ka man ir šī 27 – 26 – pašizmaksa un ja tu man noteiksi cenas zem pašizmaksas, tad es ilgi neizdzīvošu, jo man nebūs par ko samaksāt kredītprocentus, nu tad kopīgi meklējam risinājumu,” norāda piena pārstrādes uzņēmuma „Elpa” vadītājs Gundars Sisenis.
Jau iepriekš valsts piešķīra sešus miljonus eiro ciltsdarbam piena lopkopībā, pirmdien nolemts piešķirt vēl 7,9 miljonus, tomēr tas situāciju neatrisina. „Septembri mums nosedza, šis nosegs oktobri, tad kas notiek ar novembri – mēs nezinām. Vai govis likvidēt, vai ko darīt – to nu katram saimniekam pašam nāksies lemt, bet, ja ilgstoši turpināsies zem pašizmaksas, tātad strādāt ilgstoši nevarēs,” stāsta Petrēvics.
Tāpat piensaimniecībā strādājošie nu jau zaudē cerības sagaidīt solīto atbalstu no ES. Joprojām nav zināms, kad, kam un kā kompensācijas varētu tikt piešķirtas. Bet tikmēr daļas Latvijas ganāmpulku saglabāšana ir zem jautājuma zīmes.
