IKP pēc provizoriskām aplēsēm ietekmēja apjoma pieaugums ražojošajās nozarēs par 3,7%. Samazinājumu par 3,2 % uzrādīja pakalpojumu nozares.
Salīdzinot ar 2020. gada 3. ceturksni pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP palielinājies par 1,1%.
Latvijas IKP 2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 2,6%.
Eksperti ir vienisprātis – šie dati ir labāki, nekā cerēts un gaidīts, tomēr jārēķinās, ka pandēmijas ietekme uz ekonomiku turpināsies arī šogad.
Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska uzsver – divi lielie vilcējspēki bijuši pārtikas ražotāji un kokrūpnieki, taču ir vēl dažas atziņas.
“Pirmā – ir labāk nekā gaidīts. Otrā – redzam divas dažādas pasaules – viena ir preču ražošanas sektors, kur klājas labi un ir izaugsme, otra – pakalpojumu sektors, kur ir tūrisms, lielie pasākumi. Tur kopumā joprojām vērojama bēdu ieleja. Lai gan arī šis sektors ieviesis daudzus jauninājumus. Pagājušonedēļ devos uz teātri. Virtuālo teātri, varbūt nebija tās atmosfēras, bet nopirku biļeti un noskatījos,” stāstīja Rutkovska.
“Un trešā atziņa – ja runājam, ka preču ražojošās nozares ir vezuma vilcējs, šajā nozarē ir divi vezuma vilcēji. Kokrūpniecībai labs gads gan cenu ziņā, gan ar pieprasījumu. Un tas, kas iepriekš bija starmešu gaismā, lielais negantnieks astoņzobu mizgrauzis nodarījis mazākus kaitējumus. Nozare var kopumā atviegloti uzelpot. Un otrs karognesējs ir lauksaimniecība. Mums bija rekordaugsta raža. Varam pārstrādāt, eksportēt un gūt ienākumus,” norādīja ekonomiste.
Ekonomikas ministrija norādīja, ka ekonomikas kritums pērnā gada beigās bija ievērojami lēnāks nekā gada 2. un arī 3. ceturksnī, un to ietekmējuši dažādi faktori. 2020. gada pēdējos mēnešos labus izaugsmes rādītājus sasniedza nozares, kuras Covid-19 ierobežojumi ir skāruši vismazāk. Augstie ražības rādītāji ir nodrošinājuši izaugsmi lauksaimniecības nozarē, apjomi ir auguši arī mežsaimniecībā. Salīdzinot ar 2019. gada 4. ceturksni, būtiski izaugsmes rādītāji ir sasniegti ieguves rūpniecībā (galvenokārt kūdras ieguvē), teikts ministrijas paziņojumā medijiem.
Tāpat 4. ceturksnī izaugsme vērojama arī apstrādes rūpniecībā, par ko liecina straujais preču eksporta kāpums oktobrī un novembrī. Salīdzinoši labi 2020.gadā ir veicies arī būvniecības nozarei. Gada nogalē pieaugums bija vērojams arī atsevišķās komercpakalpojumu nozarēs, kas spējušas pielāgoties jaunajiem apstākļiem.
4.ceturksnī gada griezumā ir palielinājušies arī kopējie mazumtirdzniecības apjomi (par 1,5%). Tāpat pieaugums bija publisko pakalpojumu nozarēs, t.sk. veselības aprūpē.
Vienlaikus virknē nozaru situācija saglabājas sarežģīta. Covid-19 ierobežojumu dēļ vissmagāk cietušajās nozarēs - transportā, izmitināšanā un ēdināšanā, ceļojumu biroju pakalpojumos, kultūras, atpūtas, mākslas un sporta nozarēs - arī 2020. gada 4. ceturksnī bija vērojams būtisks apjomu kritums gada griezumā.
Saglabājoties epidemioloģiskajiem ierobežojumiem, sagaidāms, ka arī 2021. gada 1. ceturksnī ekonomikā būs vērojama lejupslīde. Tomēr līdz ar pavasari, atsākoties sezonas darbiem un uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, ko veicinās vakcinācija, paredzams, ka ekonomiskā aktivitāte pakāpeniski palielināsies. Ekonomikas ministrijas bāzes scenārija prognozes liecina, ka 2021. gadā ekonomikas izaugsme var pārsniegt 3%.
