Ornitoloģijas biedrības vadītājs Viesturs Ķerus pēc darba grupas par koku ciršanas noteikumu izmaiņām norāda, ka kompromisus lielākoties nav izdevies panākt.
Vides organizāciju galvenā rūpe ir, kā saglabāt vecus mežus un kokus ainavā – tie ir ekoloģiskie koki, kas netiek nocirsti izstrādes laikā un sagaida nākamo mežu paaudzi.
"Koku ciršanas noteikumi tiek pavērti vaļā, ļaujot cirst jaunākus mežus, un mēs joprojām neesam vienojušies par to, ka mēs varētu saglabāt kaut kādu īpatsvaru vecu mežu. Tādēļ nav pamata sajūsmai pēc šīs sēdes, jo tas, ko mežu nozare piedāvā kā kompromisu, ir ļoti minimāls. Šobrīd noteikts, ka, mežu cērtot, kailcirtē ir jāsaglabā pieci koki uz hektāru, viņu piedāvājums ir varbūt saglabāt astoņus, bet tas, ko mēs piedāvājām, bija 30 koki uz hektāru, kas būtu ekoloģiski pamatots minimālais saglabājamo koku skaits," uzskata ornitologs.
Ķerus papildināja, ka kompromiss gan panākts citā jautājumā, proti, galvenajās cirtēs būs uz hektāru jāsaglabā vismaz 10 sausie jeb mirušie koki, kas ir nozīmīgas sugu bioloģiskās dzīvotnes.
Paliek spēkā vairāki dabas organizāciju aicinājumi - noteikt vecu mežu īpatsvaru, lai lieli mežu masīvi nesastāvētu tikai no cirsmām un jaunaudzēm. Tāpat tiek lūgts paaugstinātu koksnes ieguvi privātajos mežos kompensēt ar samazinājumu valsts mežos.
"Kopumā šobrīd tās izmaiņas, ko piedāvā mežu nozare sadarbībā ar Zemkopības ministriju, mums vēl joprojām nav pieņemamas, un mēs šos jautājumus vēl akcentēsim gan Ministru kabineta komiteju sēdēs, gan Ministru kabineta sēdē," saka Pasaules dabas fonda Latvijā direktors Jānis Rozītis.
Savukārt Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks norāda, ka šie noteikumi paredzēti zemes efektivitātes paaugstināšanai un kompromisi panākti, kur iespējams.
"Zinot, ka 30 koku vērtība dažādām koku sugām var sasniegt 1000 eiro, tad izņemt īpašniekam šo summu no ienākumiem, mūsuprāt, nav saprātīgs priekšlikums. Tāpēc palikām pie astoņu koku saglabāšanas uz hektāru. Tie kompromisi, par kuriem bija iespējams vienoties, par tiem arī ir vienošanās, kā, piemēram, ierobežotas saimnieciskas darbības joslās piejūrā veidot atvērumus ne lielākus par vienu hektāru un atsevišķās vietās ne lielākus par 0,3 hektāriem, bet iepriekš runa bija par diviem hektāriem," klāsta Muižnieks.
ZM Meža departamenta vadītājs Arvīds Ozols vēl skaidro, ka grozījumos cērtamo koku diametri atsevišķām koku sugām palielināti, atsevišķām samazināti. Ministrijas ieskatā līdz ar jaunajiem grozījumiem ciršanas apjoms vismaz valsts mežos ievērojami nepieaugšot.
ZM grozījumus noteikumos "Par koku ciršanu mežā" tuvākajā laikā iesniegs saskaņošanai pārējām ministrijām. Ozols vērtē, ka noteikumu izmaiņas skatīšanai valdībā varētu nonākt vēl šogad. Dabas organizācijas savas prasības veiksmīgāk cer aizstāvēt valdībā.
Jau ziņots, ka meža īpašnieki un dabas aizstāvji jau ilgāku laiku strīdas par meža apsaimniekošanas noteikumiem, kas paredz ļaut kailcirtes piekrastē un cirst tievākus kokus, nekā atļauts šobrīd. Arī meža īpašnieki aicinājuši šos grozījumus apstiprināt, jo tikai ar izlases cirtēm nepietiek, lai atjaunotu priežu mežus, ko pamazām pārņem lapu koki.
Taču dabas aizstāvji iebilst. Viņuprāt, plānotās izmaiņas rada būtiskus draudus meža ekoloģiskajām un sociālajām vērtībām. Turklāt domāt tikai par ekonomiskām interesēm ir tuvredzīgi un tas nekādi nesaistās ar ilgspējīgu mežsaimniecību. Viņi arī pieļauj, ka jaunie noteikumi samazinās mežu dabas vērtību un būtiski palielinās kailcirtes apmērus.
