ĪSUMĀ:
- Dabas skaitīšanas rezultāti liecina, ka Latvijas dabas daudzveidība tiek noplicināta un iznīcināta.
- Latvijā kopumā ir aptuveni 18% aizsargājamu teritoriju, citās Eiropas valstīs 20-30%.
- Neskatoties uz Eiropas nozīmes aizsargājamiem biotopiem, privātajos mežos zāģēt neaizliedz, jo nav izstrādāts kompensāciju mehānisms.
- 2015. gadā lemts jaunas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas neveidot līdz tam, kad iesniegs ziņojumu par Eiropas nozīmes aizsargājamiem biotopiem.
- Gandrīz 10 gadu laikā VARAM informatīvo ziņojumu par Eiropas nozīmes aizsargājamiem biotopiem tā arī nav iesniegusi.
- Dabas teritorijas konkrētu sugu un biotopu aizsardzībai tomēr tika veidotas, jo Eiropas Komisija pret Latviju uzsāka divas pārkāpuma procedūras.
- LDF ir tiesājies ar Valsts meža dienestu par mikroliegumu izveidi ap mazā ērgļa ligzdu.
- Ne visām aizsargājamām putnu sugām Latvijā ir iespējams izveidot mikroliegumus.
- Vides organizācija vēlas panākt saprātīgu balansu starp ekonomiku un dabas interesēm un uzskata, ka notiek mērķtiecīga dabas aizsardzības kavēšana.
Eiropas nozīmes biotopu kartēšana jeb, kā tautā saka, dabas skaitīšanas process Latvijā ilga septiņus gadus, ekspertiem burtiski izstaigājot ar kājām vienu trešo daļu Latvijas teritorijas. Biotopos apstākļi no cilvēku puses tiek maz ietekmēti. Vienkāršoti sakot, tur viss notiek dabiski, un tas dod iespēju dzīvniekiem, putniem, augiem, kukaiņiem dzīvot un augt salīdzinoši netraucēti. Šādi apstākļi tiek nodrošināti, piemēram, mežos, kas aug ilgi un netiek nocirsti. No Latvijas teritorijas Eiropas nozīmes biotopi aizņem aptuveni 10%. Tur ir gan meža, gan saldūdeņu, gan purvu un avotu, gan zālāju biotopi, tādējādi kopumā šis skaitlis nav nemaz tik liels. Dabas skaitīšanā tika secināts, ka pēdējos 30 gados Latvijā katastrofāli samazinājušies zālāju biotopi, nesasniedzot pat 1% no valsts teritorijas. Latvijā tikai 10% mežu ir bioloģiski vērtīgi; teju puse purvu ir pārveidoti un cilvēka darbības ietekmēti, un vairāk nekā divas trešdaļas saldūdens biotopu ir ietekmēti, apgrūtinot ūdens aprites ciklu.
"Galvenais, ar ko draud aizsargājamu biotopu iznīcināšana, ka mēs noplicinām Latvijas dabas daudzveidību un iznīcinām tās pēdējās atlikušās pērles. Šobrīd mežsaimnieciskā darbība ir ļoti intensīva, un meži kļūst arvien mākslīgāki, arvien vairāk noplicināti no dabas daudzveidības viedokļa," norādīja Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.
Eiropas nozīmes aizsargājamie biotopi Latvijā ir sakartēti. Ir pagājis gandrīz gads, kopš šī informācija ir apkopota. Šobrīd noslēgusies sabiedriskās apspriešanas procedūra, un ir uzsākts process par šī ziņojuma saskaņošanu ar citām ministrijām, kas varētu aizņemt vēl visu šo gadu. Bet ir kāda problēma. "Daba skaitīšanas laikā apmēram 9100 hektāri mežu biotopu jau bija nocirsti," uzsvēra Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs Andris Širovs. "Jāsaka, ka ir pagājis vēl gads, un šiem 9100 pievienojušies vēl aptuveni 2000 hektāru nocirstu mežu biotopu. Lielākā daļa – apmēram 60% no šiem te nocirstajiem biotopiem – ir Latvijas valsts mežos."
Tam, ka tā nevajadzētu notikt, piekrita Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministre Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība"): "Ļoti ceram uz labo gribu, īpaši no "Latvijas Valsts mežiem", kuri būtībā sarunās sola izvērtēt šos no jauna iekartētos biotopus. Bet piekrītu, process nav vienkāršs, arī kompromisus atrast nav vienkārši."
Bet kā būs ar sirdsapziņu privātajos mežos? Tas jau cits stāsts. Un nav tā, ka neviens nezina, kur Eiropas nozīmes aizsargājamie biotopi atrodas. Dabas datu sistēmā "Ozols" informācija ir pieejama. Tomēr Valsts meža dienests (VMD), izsniedzot atļauju zāģēt mežu, to nepārbauda un tuvākajā laikā arī negrasās to darīt. VMD Mežsaimniecības daļas vadītājs Normunds Knēts norādīja, ka tiesiskas valsts pazīme ir – "ja mēs kaut ko ierobežojam, tad kaut ko maksājam". Tā kā Eiropas nozīmes biotopiem nav izstrādāta kompensāciju sistēma, tie nav juridiski aizsargāti, un līdz ar to Meža dienestam nav tiesību īpašniekam noteikt aizliegumus.
Kompensāciju mehānisms ir viena no lietām, kas šobrīd tiek apspriesta gan ierēdņu, gan arī politiskajā līmenī. Ir jāpieņem lēmums par risinājumiem un jāatrod ieņēmumi, no kā maksāt kompensācijas. Rezultātam būtu jābūt līdz maija beigām, apstiprināja VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste. No nozarē iesaistītajiem dzirdēts viedoklis, ka kompensācijām vajadzētu būt tādām, kas sedz negūto peļņu pilnā apmērā.
Tiesību zinātņu doktore Ilma Čepāne skaidroja, ko tiesiskā valstī nozīmē kompensācijas: "Mums Latvijā pirms diviem gadiem ir Augstākās tiesas senāta spriedums, kur vispirms tika uzdots jautājums Eiropas Savienības Tiesai, vai patiešām ir jākompensē kādi zaudējumi, kas rodas īpašumtiesību ierobežojumu rezultātā. Eiropas tiesa pateica – nē, tā tas nav. Ir jākompensē, bet nekādā pilnā apmērā. Ilgtspējīgas attīstības princips nav vērsts tikai uz ekonomisko attīstību. Ir jāsabalansē gan ekonomika, gan vide, gan arī sociālās problēmas. To diemžēl nesaprot."
Bet kā vispār Latvijā varēja rasties situācija, ka ir zināms, kuras vietas ir jāaizsargā, tomēr tās ir atļauts izzāģēt? Augsne tam meklējama 2015. gada novembrī, kad valdības sēdē, apspriežot ziņojumu par cērtamo koku apjomu 2016.–2020. gadam, tika lemts, ka līdz brīdim, kad tiks iesniegs ziņojums par Eiropas nozīmes aizsargājamiem biotopiem, Ministru kabinetā plānveidīgi jaunas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas neveidot. Juristi vēl varētu pastrīdēties, vai šāds valdības rosinājums vispār būtu jāņem vērā, jo ir citi likumi, kas tomēr uzliek par pienākumu valstij veidot aizsargājamas teritorijas. Nu jau būs pagājušu gandrīz 10 gadi, bet VARAM informatīvo ziņojumu par Eiropas nozīmes aizsargājamiem biotopiem tā arī nav iesniegusi.
Tikmēr Dabas aizsardzības pārvaldē atklāja, ka, neskatoties uz šo politisko vienošanos, tomēr tika veidotas dabas teritorijas konkrētu sugu un biotopu aizsardzībai, jo Eiropas Komisija pret Latviju uzsāka divas pārkāpuma procedūras. Stāsts ir par staignāju mežiem. Saeimai drīz būs jālemj par skaitliski daudz, proti, 70, bet tajā pašā laikā ļoti maziņu teritoriju pasargāšanu. Lai izvairītos no sodiem, būs jālemj arī par sugām bagātu ganību aizsardzību. Ņemot vērā lēnos tempus ar biotopu kartēšanu un lēmumu pieņemšanu, teorētiski pastāv iespēja, ka pret Latviju var uzsākt jaunas pārkāpuma procedūras, un, kas zina, varbūt nākotnē tas var novest arī pie soda naudām. Un maksās ne jau mežu industrija, kas pelna naudu, bet sabiedrība kopumā no saviem nomaksātajiem nodokļiem.
Dabas aizstāvji uzskata, ka līdz šai situācijai esam nonākuši ilgstošas valsts politikas rezultātā, kur tiek ņemtas vērā tikai ekonomiskās intereses, dabas vajadzības atstājot novārtā.
"Mēs 20 gadus Latvijā neesam domājuši par dabas aizsardzību tādā nopietnā līmenī, gan ar tādiem stratēģiskiem dokumentiem, gan domājot par jaunu teritoriju veidošanu, vai arī pastiprinot likumdošanu, lai nodrošinātu šīs dabas aizsardzības prasības. Un mēs šobrīd esam tik tālu, ka mēs esam nosacīti vieni no pēdējiem Eiropā saistībā ar dabas aizsardzības jautājumu integrāciju zemes pārvaldībā. Mēs nonākam situācijā, ka mums diezgan strauji būs jāpalielina šīs aizsargājamās teritorijas, un mēs īsti no tā neizvairīsimies," teica Pasaules Dabas fonda Latvijā direktors Jānis Rozītis.
Ja viss šis process būtu noticis pakāpeniski, gan valstij, gan mežsaimniekiem būtu vieglāk. Lai gan meža zemes Latvijā aizņem 49% no valsts teritorijas, vairāk nekā puse no mežiem ir jaunāki par 60 gadiem. Dabas skaitīšanas laikā konstatēts, ka šobrīd bioloģiski vērtīgi ir tikai 10% no visiem mežiem; tie ir stipri sadrumstaloti un saglabājušies nelielās platībās. No visas meža zemes tikai 0,6% ir izcilas kvalitātes mežu, bet lielāko daļu vairāk vai mazāk ir skārusi cilvēka ietekme. Tā rezultātā ap zonām, kur tiks noteikti jauni liegumi, lai pasargātu biotopus, iespējams, nāksies veidot arī gana lielas buferzonas, lai cietušie biotopi varētu atjaunoties un izplatīties tālāk.
"No 2000 līdz 5000 darbinieku var zaudēt darbu tad, ja mēs visus šos meža biotopus iekļautu šajās dabas teritorijās. Ir miljons līdz trīs miljoni kubikmetru koksnes, ko nedrīkstēs laist apgrozībā, bet tas tiešām viss atkarīgs no politiskiem lēmumiem, kādi tiks pieņemti tagad, kādu scenārija Latvija izvēlēsies," pauda Širovs.
Savukārt Zemkopības ministrijas (ZM) Meža nozares stratēģijas un atbalsta nodaļas direktora vietnieks Normunds Strūve norādīja, ka Eiropas Savienības (ES) normatīvie akti pieļauj, ka var tikt aizsargāti 40–60% no biotopa, atkarībā no tā, cik tas ir izplatīts un kāds ir aizsardzības statuss Eiropas līmenī.
"Tas ir paradoksāli, no vienas puses, viena ministrija, VARAM, kas ir tieši atbildīgi par to, domā par aizsardzību un kā tagad tālāk virzīties. Bet, no otras puses, Zemkopības ministrija, kas atkal pārstāv šo jautājumu par meža nozares tādām rīcībām un par tiesisko regulējumu, zināmā mērā neliekas ne zinis," uz problēmu vērsa uzmanību Rozītis.
Un, kā atzina Ornitoloģijas biedrības vadītājs – "kamēr lēmumi nav pieņemti, tikmēr viss notiek pa vecam"; jo vairāk biotopu iespējams izcirst, jo no mežsaimnieciskā viedokļa mazāk problēmu.
2004. gadā Latvijā tika izveidotas "Natura 2000" teritorijas ar mērķi, līdzīgi kā visā Eiropā, aizsargāt apdraudētas augu un dzīvnieku sugas un to dzīves vietas. Ja citās Eiropas valstīs ir 20–30% "Natura 2000" teritorijas, tad mums aptuveni 12%. Latvijā papildus nāk klāt arī citas aizsargājamas teritorijas, tādējādi kopumā iznāk aptuveni 18% aizsargājamu teritoriju.
Tomēr "Natura 2000" teritorija nenozīmē, ka tur neko nevar zāģēt.
"Jāpatur prātā arī tāds paradoksāls apstāklis, ka pat atrašanās "Natura 2000" vietā nenozīmē automātisku aizsardzību. Mums ir daudz ļoti "mīkstu" dabas aizsardzības teritoriju – aizsargājamo ainavu apvidi, dabas parki, kur prasības dabas aizsardzībā ir varbūt tikai par kripatu labākas par to, kas atrodas ārpus šīm teritorijām," sacīja Latvijas Dabas fonda (LDF) padomes loceklis Jānis Ķuze.
Lai kaut kā pasargātu aizsargājamu putnu dzīvesvietas, vides organizācijām un ornitologiem neatliek nekas cits, kā prasīt veidot ap šīm ligzdām mikroliegumus. Bet arī ar šo ne vienmēr viss Latvijā ir gājis gludi. Piemēram, 2018. gadā Valsts meža dienests noraidījis Latvijas Dabas fonda lūgumu veidot mikroliegumu ap mazā ērgļa ligzdu.
Latvijas Dabas fonds iesūdzēja Valsts meža dienestu tiesā par mikroliegumu neizveidi trīs ligzdām. Toreiz kopumā Valsts meža dienests bija noraidījis 53 no iesniegtajiem mikroliegumu pieteikumiem mazajam ērglim. Pēc zaudējumiem tiesu instancēs Valsts meža dienests šādu politiku vairs nepiekopj.
Ornitologi arī vērš uzmanību uz to, ka ne visām aizsargājamām putnu sugām Latvijā var izveidot mikroliegumus; mikroliegumu sarakstā ir iekļauta tikai neliela daļa. Bet virkne īpaši aizsargājamo sugu sarakstā esoši putni, piemēram, melnā dzilna, pelēkā dzilna, griezes, sila cīrulis, mazais mušķērājs, šajā sarakstā nav iekļautas. Realitātē nav neviena instrumenta, kā šo sugu dzīvesvietas pasargāt no iznīcināšanas.
"Tas ir perfekts piemērs gadījumiem, kad mēs dabu sargājam uz papīra un paši nepildām to, ko mēs esam uzrakstījuši savos likumos," uzskata Ķuze.
Nav tā, ka šī problēma būtu kaut kas jauns un neviens no atbildīgajām institūcijām par to nebūtu neko dzirdējis. Vides aizsardzības un reģionālās attīstība ministrijā tikai norāda, ka ārpus "Natura 2000" teritorijām par šo sugu aizsardzību atbildīgi ir citi.
"Šobrīd instruments ir būtībā Ministru kabineta noteikumi "Dabas aizsardzības prasības mežā", kas ir Zemkopības ministrijas izstrādātie noteikumi. Ja pastiprinātu šos noteikumus, tas būtu viens no instrumentiem, kā aizsargāt putnus," pieļāva VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktore.
Otrs instruments varētu būt aizliegt mežu ciršanu putnu ligzdošanas laikā. Tomēr progresa šajā lietā neesot, atzina ministrijā. Tāpēc nav brīnums, ka vides organizācijām neatliek nekas cits, kā sūdzēt valsti tiesā.
"Daļa (būtiska) no ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas, ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšana. Bet šobrīd tas tiek skatīts, ka meža apsaimniekošana ir kaut kas viens un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana kaut kas, ar ko tur zaļie ekstrēmisti uzmācas... Normālā situācijā tā vienkārši būtu daļa no tā, kā tu saimnieko. Tā nebūtu papildu grūtība, ko tev uzgrūdis kāds no malas, bet jau no plānošanas brīža, smalki izsakoties, integrēts tavā saimniekošanā," skaidroja Ķerus.
Vides organizācijas nebūt neprasa Latviju pārvērst par dabas rezervātu, bet vienkārši veidot saprātīgu balansu starp ekonomikas un dabas interesēm.
Viesturs Ķerus uzsvēra, ka dabas daudzveidības saglabāšana ir visu mūsu pašu interesēs, nevis kaut kādas mistiskas Eiropas prasības.
"Mēs aizmirstam, ka mēs arī esam Eiropa. Mēs visi kopā esam tie, kas ir vienojušies par noteikumiem. Dabas aizsardzības noteikumi ir tādi, kur ir loģiski vienoties visiem kopā tāpēc, ka daba, it īpaši, teiksim, attiecībā uz putniem, ir pārrobežu lieta. Mēs nevaram viņu sargāt vienā pleķītī, ja nesargā kaimiņš," sacīja Ķerus.
Ne viens vien vides jomā iesaistīts cilvēks ir norādījis, ka Latvija vides intereses un vajadzības ir atstājusi pabērna lomā. Par to liecina gan veids, kā labā tiek parasti pieņemti lēmumi, gan zemais atalgojums nozarē. Dabas aizsardzības pārvaldē pastāstīja, ka tieši šī iemesla dēļ pēdējo mēnešu laikā bijusi ļoti liela darbinieku rotācija. Tā ir realitāte, ar ko ikdienā jāsaskaras cilvēkiem, kas cenšas saglabāt Latvijā esošās dabas vērtības.
"Es domāju, ka varbūt dažos gadījumos tās ir kaut kādas nejaušības, dažos gadījumos tās varbūt ir kļūdas, bet principā lielos vilcienos tā noteikti ir mērķtiecīga dabas aizsardzības kavēšana, lai paspētu, vienkāršoti sakot, nocirst, ko vēl var nocirst," uzskata Ķerus. "Ir skaidrs, ka Latvijas meži tiek cirsti par daudz, ir skaidrs, ka tiek cirsts vairāk nekā meži var izturēt. It īpaši, ja mēs domājam, ko tiešām nozīmētu ilgtspējīga mežu apsaimniekošana, kas nozīmētu ne tikai vienmērīgu koksnes plūsmu, bet visu kompleksu, tai skaitā bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu."
