Netrūkst piemēru, kad jaunie uzņēmumi attīstās Eiropā, bet brīdī, kad tiem vajag papildu finansējumu, lai savu inovatīvo produktu palaistu tirgū, tie dodas uz ASV. Iemesls šādai rīcībai ir aizvien piesardzīgā komercbanku kreditēšanas politika. Pēc šodien parakstītā līguma uzņēmējiem ceļasomas vairs nevajadzēs kravāt un viņiem vajadzīgie līdzekļi būs pieejami tepat Eiropā.
Kaut globālā ekonomiskā krīze ir pārvarēta un Eiropas centrālā banka apzināti tur zemas aizdevumu likmes, komercbankas aizvien ir kūtras uzņēmējdarbības finansētājas. Uz to vēl nesen, viesojoties Rīgā, norādīja Eiropas Investīciju bankas (EIB) vadītājs Verners Hojers.
„Šobrīd Eiropā nav problēmu ar likviditāti. Mums ir problēmas ar risku uzņemšanos, tostarp bankām, kurām ir tam nepieciešamie instrumenti,“ saka Hojers. „Junkera plāna galvenā ideja ir labāka ES naudas izlietošana. Šajā gadījumā jāvirzās prom no subsīdijām uz garantijām augsta riska biznesa projektiem.“
Eksperti norāda – šobrīd ar ierobežotu finansējuma pieejamību jauno produktu izpētei un izstrādei nākas saskarties pat atjaunojamo energoresursu izmantošanas tehnoloģiju ražotājiem un farmācijas nozarei. Līdzīgi grūtības iegūt banku kredītus ir arī inovatīvajiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Vienu programmu, kas veicināja šādu atbalstu, Eiropas Komisija (EK) kopā ar EIB uzsāka pirms gada. Šodien tā tika paplašināta. “Šā gada laikā EIB ir parakstījusi vienošanos par 39 projektiem. [..] Šīm investīcijas ir izrādījušās veiksmīgas. Tāpēc mēs mēģinām paplašināt piedāvājumu, ko sniegt mūsu uzņēmumiem,” saka bankas viceprezidents Ambrouzs Fajols.
Viņu papildina Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis. “ES turpina strādāt pie jauniem veidiem, kā atbalstīt zinātni. Tāpēc pirmdien tika noslēgtas trīs jaunas vienošanās starp EK, EIB un EIF par jaunām programmām finansējuma piešķiršanai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem 400 miljonu eiro apmērā un veselības aprūpei un enerģētikai katrai 100 miljonu apmērā, lai veicinātu inovācijas katrā no nozarēm,” atzīmē Dombrovskis.
Šīs atbalsta programmas būs pieejamas kā aizdevumi, kredītgarantijas un riska kapitāla investīcijas. Atšķirībā no daudziem ierastajiem ES fondu līdzekļiem, šī nauda uzņēmējiem pēcāk būs jāatmaksā. “Latvijas uzņēmumi ir diezgan pieraduši pie struktūrfondiem,” piebilst ekonomikas ministre Dana Reizniece–Ozola (ZZS). “Ir pieejams diezgan liels loks, bet šis ir tas brīdis, kad jāsāk lūkoties apkārt un aktīvāk jāizmanto Eiropas Investīciju bankas aktīvi, jo struktūrfondi vēl būs dažus gadus pieejami, jāsāk mācīties izmantot tās iespējas, ko piedāvā ārpus Latvijas institūcijas,” atzīmē Reizniece–Ozola.
Kaut Eiropas Investīciju bankas līdzekļi būs pieejami arī Latvijas uzņēmējiem, pagaidām vēl nav izveidota kārtība tās administrēšanai. Uzņēmēju interese par šīm iespējām gan tiek prognozēta visai augsta.
