ĪSUMĀ:
- Sociologs prognozē: Arī turpmāk aizbrauks vairāk, nekā atgriezīsies.
- Šādā scenārijā arvien lielākas problēmas Latvijā sagādās darbaspēka trūkums.
- Pētnieks: Bez viesstrādniekiem nevarēsim nodrošināt augstu izaugsmes tempu.
- LU pētniece: Vispirms jāmēģina panākt, lai atgriežas daļa no aizbraukušajiem.
- Parādnieks: Arī viedā imigrācija ir vēlama, bet svarīgākais ir mūsējo atgriešanās.
- Hazans: Arī tie, kas neatgriezīsies, Latvijai var dot savu pienesumu.
Lai gan emigrācija ir samazinājusies, joprojām katrs desmitais valsts iedzīvotājs pie atbilstošiem nosacījumiem būtu gatavs pamest Latviju, demogrāfijas un migrācijas izaicinājumiem veltītā konferencē norādīja sociologs Arnis Kaktiņš. Turklāt aptauju dati rāda, ka pēdējos piecos gados šādu cilvēku skaits Latvijā ir nemainīgs – aptuveni 12%. Attieksmi pret aizbraukšanu nemaina arī ekonomiskā izaugsme.
Kaktiņš prognozēja, ka “emigrācija turpināsies, cilvēki, visticamāk, turpmākos gadus turpinās no šejienes lielākā skaitā braukt projām, nekā atgriezties Latvijā”.
Šādā scenārijā arvien lielākas problēmas Latvijā sagādās darbaspēka trūkums. Apzinoties, ka visi aizbraukušie nekad neatgriezīsies, arvien aktuālāks kļūst jautājums par viesstrādnieku piesaisti.
„Ja skatās, cik strauji samazinās iedzīvotāju skaits Latvijā, tad bez imigrantu piesaistes, viesstrādnieku piesaistes, mēs nevarēsim spēt nodrošināt augstus izaugsmes tempus Latvijā. Protams, cilvēkus var aizstāt ar mašīnām, bet mašīnas ir jāapkalpo. Un te arī ir tas jautājums, vai mēs spēsim radīt šos vidējas izglītības, vidēju prasmju un iemaņu cilvēkus tādā skaitā, lai varētu apkalpot šīs mašīnas,” uzskata Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Aldis Austers.
„Protams, es piekrītu citiem diskusijas dalībniekiem, kas šodien teica, ka bez trešo valstu imigrantu piesaistes Latvijas darba tirgus neiztiks un mums par to nāksies domāt. Taču, ja mēs varam ieguldīt salīdzinoši mazus līdzekļus un palīdzēt cilvēkiem, kas vēlas atgriezties Latvijā, šo soli spert, tad es domāju būtu ļoti svarīgi to arī darīt,” uzskata Inta Mieriņa.
Ministru prezidenta padomnieks demogrāfijas jautājumos Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība) pirmdien atzina, ka dzimstības līmenis šobrīd nav tik augsts, lai varētu runāt par stabilu un augošu iedzīvotāju skaitu.
Viņš daļēji atbalsta viesstrādnieku piesaisti nepieciešamajās jomās, bet arī uzsver, ka uz šo problēmu jāskatās kompleksi.
„Ir jāstrādā visos virzienos. Arī viedā imigrācija ir vēlama, ierobežotā daudzumā, bet svarīgākais uzsvars ir uz mūsējo atgriešanos tēvzemē. Protams, kā arī tas šeit tika uzsvērts, ir visās programmās jāveic vienlaicīgs darbs. Tai skaitā mājokļu pieejamības programma. Jo, cilvēkam atgriežoties, viņam ir svarīgi, kur dzīvot. Un tā ir galvenā piesaiste mūsu zemei,” uzskata Parādnieks.
Citi eksperti arī norādīja, ka emigrējušo atgriešanās iespējama tikai tad, ja tie varēs iegūt stabilu darbu, mājokli, kā arī būs iespēja bērniem izglītoties. Profesors Mihails Hazans pauda, ka, lai atgriešanos veicinātu, pie katra politiskā lēmuma ir jāizanalizē – tas vecinās atgriešanos vai mudinās aizbraukt prom jaunus cilvēkus. Tāpat nedrīkst aizmirst tos, kas neplāno atgriezties, jo arī tie esot prom, Latvijai var dot savu pienesumu.
