Migrantu plūdi pāri Eiropas Savienības robežām, kas jau ilgstoši dzen izmisumā valstis Eiropas dienvidos un ko pēdējos gados jūt arī Polijā un Baltijā. Ko ar to darīt – strīdos tapušie kompromisa lēmumi nu ar balsu vairākumu pieņemti.
Polija negrib maksāt
Atbalstītā iecere nozīmē visā Eiropas Savienībā vienotus noteikumus par patvēruma lūgšanas procedūrām, pārbaudēm uz robežas, ātrāku aizsardzību patvērumu saņēmušajiem, ātrāku atpakaļatgriešanu, ja patvērumu nepiešķir, lielāku aizsardzību nepilngadīgajiem un ģimenēm ar bērniem.
"Jauns, spēcīgs un neatkarīgs uzraudzības mehānisms tiesību ievērošanai uz robežas. Un pirmoreiz - obligāta solidaritāte," norāda ES iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone.
Obligātās solidaritātes principu jau atkal kritizē, piemēram, Polija, kam nepatīk prasība, ka valstīm, kas negribēs patvēruma meklētājus uzņemt un izlīdzināt slogu ar citām dalībvalstīm, nāksies par to samaksāt, ieskaitot naudu speciālā fondā.
Polijas premjers Donalds Tusks solījis panākt, ka šis sadales vai samaksas mehānisms uz Poliju netiks attiecināts.
Solidaritāti var izrādīt arī citos veidos
Latvijā līdzīgi uzskata pašlaik opozīcijā esošā Nacionālā apvienība. Tā atzīst ES centienus ierobežot migrāciju par labiem, bet solidaritātes principu – nē.
"Jo tas nozīmē to, ka tām valstīm, uz kurām migranti neiet, liek par to maksāt. Bet neiet jau uz kurām valstīm? Neiet jau uz nabadzīgākajām valstīm pēc būtības. Iet uz Vāciju tur, kur ir bagātāka valsts, kas ir spējīga maksāt vairāk pabalstus un tā tālāk.
Līdz ar to neiet uz Latviju, un Latvijai par to jāmaksā. Nu - tas nav galīgi ilgtspējīgi," uzskata Saeimas deputāts Edvīns Šnore (NA).
"Un es domāju, ka mūsu interesēs ir panākt, lai tāda sistēma īsti nebūtu, jo mēs savu solidaritāti varam parādīt citos veidos. Piemēram, ar saviem robežsargiem, ko mēs jau arī darām."
Valdība jauno sistēmu uzskata par izdevīgāku Latvijai
Tomēr Latvija no jaunās sistēmas drīzāk būs ieguvēja. Tāda ir valdības pozīcija, ko šajā jautājumā pauž iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība").
"Es teiktu, ka kopumā neredzu nekādu apdraudējumu no šī regulējuma Latvijai. Tieši otrādi."
Ministrs skaidro, ka, piemēram, par katru patvēruma lūdzēju kopējā Eiropas (EURODAC) datu bāzē varēs pārbaudīt, vai tas jau kaut kur jau nav reģistrēts un ļoti ātri jau turpat uz robežas saprast – uzņemt vai atraidīt. Nevis kā līdz šim, kad lēmumus pieņem pusgadu.
"Pa to laiku persona jau ir sakrāmējusi mantiņas un jau kaut kur aizdevusies. Tagad ir regulējums, kas atļauj piecas dienas ievietot skrīninga procedūrā. Pa šīm piecām dienām mums ir iespēja šo kopējo datu bāzi izvērtēt, vai persona nerada drošības risku, kas, manuprāt, ir primārais, par ko mēs visi arī uztraucamies," norāda Kozlovskis.
No ES saņemam daudz vairāk, nekā nāktos iemaksāt
Turklāt, kā skaidro ministrs, ES ieguldījums Latvijas robežas izbūvē un aprīkošanā ir apmēram 90 miljoni eiro. Savukārt Latvijas maksa par patvēruma meklētājiem, ko mēs atteiktos uzņemt, būtu salīdzinoši maza – 2 miljoni eiro vienreizēja iemaksa.
Kritiķi gan apšauba, vai viss būs tā, kā solīts.
"Es atceros arī 2015. gadā to diskusiju un arī ar iekšlietu ministru, starp citu, ar esošo, viņš toreiz arī bija. Un toreiz arī bija, ka būs tikai tas un tas, bet nu tām lietām ir tendence mainīties, un to nekad nevar zināt," norāda Šnore.
Kā rīkoties Latvijai – labāk maksāt vai tomēr uzņemt patvēruma meklētājus – gala lēmums būs jāpieņem Saeimai. Paredzams, ka jaunā sistēma Eiropas Savienībā varētu tikt ieviesta aptuveni divu gadu laikā.
