Čudars pauda, ka priekšā ir apkures sezona, kurā nav paredzēti cenu kāpumi. "Liela cerība, ka nesaskarsimies ar to, ko 2022./2023. gadā," piebilda ministrs.
"Runājam par gāzes cenām, sašķidrināto dabasgāzi, kur (..) cena šobrīd ir aptuveni 30 eiro par megavatstundu ietvarā. Prognoze līdz gada beigām, arī aukstākajos ziemas mēnešos ir pietiekami samērīga. Tirgus ir dzīvs, tirgotāji noglabā gāzi daudz lielākos apjomos nekā pagājušajā gadā Inčukalna dabasgāzes krātuvē. Šobrīd nav paredzēti kādi pārtraukumi vai problēmas tieši saistībā ar dabasgāzi," atzīmēja Čudars.
Vienlaikus ministrs neizslēdza, ka var gadīties situācija, kad energocenas ietekmētu apstākļi, kas "nav atkarīgi no mums", piemēram, kāda ģeopolitiska iemesla dēļ.
Tādēļ Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) valdības uzdevumā strādā pie mājsaimniecību atbalsta sistēmas, kas būtu "iedarbināma" tad, kad tiktu novērots cenu kāpums un mājsaimniecībām nepieciešams atbalsts energocenu krīzē. Ministrs norādīja, ka atbalsta sistēma būšot gatava līdz nākamajai apkures sezonai.
KONTEKSTS:
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pērnā gada februārī bija vērojams būtisks energoresursu cenu kāpums.
Tuvojoties apkures sezonai, Latvijā apstiprināja atbalstu energocenu krīzē iedzīvotājiem – daļēju kompensāciju apkurei, pensiju piemaksas, kā arī plašāku mājokļa pabalstu. Valdību veidojošās partijas arī vienojās par atbalstu uzņēmumiem energocenu krīzē, kas varētu izmaksāt līdz 200 miljoniem eiro.
Kopumā energocenu krīzes pārvarēšanai tika atvēlēti 422,2 miljoni eiro. Enerģētiskā krīze un elektroenerģijas tarifi lika savilkt jostas arī pašvaldībām.
