Par ko strīds?
Satversmes tiesā (ST) lietu ierosināja pēc azartspēļu kompāniju SIA "Olympic Casino Latvia", SIA "Alfor" un SIA "Joker LTD" pieteikumiem. Tajos lūdza izvērtēt Rīgas teritorijas plānojuma atbilstību Satversmes 105. pantam, kas paredz tiesības uz īpašumu, ko drīkst ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.
Savukārt apstrīdētā norma paredz, ka visā Rīgas administratīvajā teritorijā ir aizliegts organizēt azartspēles un sniegt azartspēļu pakalpojumus, izņemot, ja šīs azartspēļu organizēšanas vietas atrodas četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās.
Rīgas dome jau pirms sešiem gadiem lēma galvaspilsētas centrā likvidēt 42 azartspēļu zāles, bet pērn septembrī nolēma anulēt 139 atļaujas azartspēļu vietām arī ārpus pilsētas centra. Tās jāslēdz piecu gadu laikā.
Latvijas Spēļu biznesa asociācijas vadītājs Arnis Vērzemnieks iepriekš komentējis, ka daudzviet Latvijā ir vēlme politiski regulēt spēļu zāles un kazino, kas ir redzamākā daļa no azartspēlēm. Taču šis segments jau vairākus gadus samazinās pats par sevi, vienlaikus aug interneta azartspēles.
Ko secināja tiesa?
Satversmes tiesa atzina, ka azartspēļu organizēšana ir brīvas konkurences apstākļos pastāvošs legāls komercdarbības veids. Likumdevējs ir piešķīris pašvaldībai kompetenci patstāvīgi izvērtēt, kurās attiecīgās pašvaldības vietās vai teritorijās būtu nosakāmi azartspēļu organizēšanas ierobežojumi.
Arī teritorijas plānojumā pašvaldība ir tiesīga noteikt neierobežoti daudz teritoriju, kurās azartspēles organizēt nav atļauts. Tomēr pašvaldībai ir jāievēro likumdevēja piešķirtajā pilnvarojumā noteiktais teritorijas izvērtēšanas princips.
Satversmes tiesa secināja, ka
pašvaldība nav pamatojusi, kāpēc teritorijas plānojuma funkcionālajos zonējumos, kur komercdarbība ir paredzēta kā viens no teritorijas atļautās izmantošanas veidiem, azartspēļu organizēšana ir aizliegta.
Satversmes tiesa atzina, ka teritorijas plānojuma izstrādes procesā azartspēļu organizēšanas ierobežojumam jābūt pamatotam ar konkrētās teritorijas funkcionālā zonējuma izvērtējumu.
Satversmes tiesa uzsvēra, ka pašvaldībai, nosakot azartspēļu organizēšanas ierobežojumus, ir jānodrošina, no vienas puses, Satversmes 105. pantā un citās Satversmes normās komersantiem garantēto pamattiesību ievērošana un, no otras puses, personu tiesību aizsardzība, mazinot iespējamo azartspēļu atkarības risku rašanos.
Ievērojot Azartspēļu likumā noteikto teritoriju izvērtēšanas principu, pašvaldībai teritorijas plānošanas procesā ir jāizvērtē, piemēram, konkrētās teritorijas apbūve un infrastruktūras objektu izvietojums, apdzīvotības blīvums, iedzīvotāju un komersantu intereses un citi būtiski aspekti, kas var būt par pamatu azartspēļu organizēšanas ierobežojumu noteikšanai. Papildus pašvaldība var liegt azartspēļu organizēšanu, piemēram, izglītības, kultūras, sporta iestāžu un kompleksu, aktīvās atpūtas un bērnu rotaļu laukumu tuvumā. Tāpat azartspēļu organizēšanas ierobežojumus pēc attiecīgā izvērtējuma var noteikt teritorijās, kur ir augsta sabiedrības kustības intensitāte, piemēram, sabiedriskā transporta pieturvietu tuvumā, kā arī mazstāvu un daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās.
Šāds risinājums, lemjot par azartspēļu ierobežošanu, izmantots daudzās pašvaldībās, piemēram, Jēkabpils, Limbažu vai Līvānu novados, paredzot spēļu zāles aizvērt pilsētu centrā un paredzot iespēju tās izveidot tālāk nomalēs.
Tikmēr Rīgā pirms azartspēļu organizēšanas ierobežojumu noteikšanas pašvaldība šādu izvērtējumu nav veikusi.
Vienlaikus Satversmes tiesa atzina, ka teritorijas plānošanas procesā, nosakot konkrētu azartspēļu komercdarbības veidu ierobežojumus, nav racionāli un lietderīgi veikt individuālu katras vietas izvērtējumu.
Skaidrojot spriedumu, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš medijiem norādīja, ka ST secinātais nenozīmē, ka pašvaldība nevar ierobežot azartspēļu vietas. Taču,
ja notiek pamattiesību ierobežojums, tad tam jāparedz pamatojums, nevis tikai politiski noteikts lēmums.
"Tas bija jāizdara skrupulozāk, ievērojot ikvienu teritorijas plānojumā norādīto teritoriju, kurā atļauts veikt komercdarbību. Šim Rīgas domes argumentam, ka šis ir teritorijas plānojums un Rīgas dome tāpēc var lemt tīri politiski par to, kādus aizliegumus ietvert teritorijas plānojumā, Satversmes tiesa nepiekrita, jo šāda pieeja neatbilst demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatiem," sacīja Laviņš.
Kāds ir spriedums?
Satversmes tiesa nospriedusi, ka apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums neatbilst Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam.
Attiecībā uz pieteikumu iesniedzējiem un citām personām, kas uzsākušas un turpina savu pamattiesību aizsardzību ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem,
Satversmes tiesa atzina apstrīdēto normu par spēkā neesošu no personas pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.
Ja Rīgas dome tomēr vēlas ierobežot azartspēles pilsētā, tai jāpārbauda visas teritorijas, kurās atļauta komercdarbība, un katrā no šīm teritorijām jāizvērtē, vai kādi apsvērumi pamato azartspēļu ierobežošanu. Pamatojumam ir jābūt saprātīgam un balstītam racionālos apsvērumos, medijiem skaidroja Laviņš.
Tātad Rīgas domes rokās ir izvērtēt konkrētas teritorijas un noteikt iemeslus azartspēļu vietu ierobežošanai. Tas jāņem vērā it visās pašvaldībās, nosakot azartspēļu ierobežojumus, vienlaikus jāizvērtē, vai šāds ierobežojums ir saprātīgs, piebilda Satversmes tiesas priekšsēdētājs.
Ko saka iesaistītās puses?
Satversmes tiesas spriedumu atzinīgi vērtē Latvijas Spēļu biznesa asociācija (LSBA), mudinot Rīgas domi nekavējoties pārskatīt lēmumu atļaujas azartspēļu komersantiem, kas sekoja pēc nu jau atceltās normas par spēļu vietu ierobežošanu.
"Satversmes tiesas spriedums kārtējo reizi atgādina, ka pašvaldību deputāti, piedaloties balsojumā, nedrīkst vadīties tikai pēc "sirdsapziņas" vai politiskās pārliecības, jo ir jāvērtē, kādas tiesiskās un ekonomiskās sekas balsojums var radīt – politiski jautājumi ir jānodala no tādiem, kas izlemjami administratīvā kārtībā un kuriem ir jābūt likumīgi pamatotiem," norādīts asociācijas paziņojumā medijiem.
Spēļu biznesa asociācijas vadītājs Arnis Vērzemnieks Latvijas Radio norādīja – lai visiem būtu lielāka skaidrība, būtu jāizšķiras azartspēļu nozares regulējumu centralizēt valsts rokās. Viņš Satversmes tiesas spriedumu Rīgas regulējuma jautājumā sauc par tiesiskuma uzvaru pār populismu.
"Cik esmu runājis ar pašvaldībām, lielākā daļa galīgi nav priecīgas, ka viņiem par to vispār jādomā. Vairums pašvaldības saka, ka grib, lai valsts pasaka, kur drīkst un kur nedrīkst [darboties spēļu zāles]. Mums no nozares puses, un esmu to jau vairākkārt atkārtojis, pēc būtības ir vienalga, bet
mēs kā nozare arī gribam skaidri saprotamus spēles noteikumus," sacīja Vērzemnieks.
KONTEKSTS:
Rīgas dome 2018. gadā nolēma galvaspilsētā likvidēt 42 spēļu zāles, kas atrodas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, kā arī jauktas apbūves teritorijā. Izņēmums tika paredzēts četru un piecu zvaigžņu viesnīcām. Satversmes tiesa domes ierobežojumus atzina par pamatlikumam atbilstošiem.
Lai slēgtu spēļu zāles pārējā pilsētas teritorijā, Rīgas pašvaldība šādu iespēju paredzēja 2021. gadā pieņemtajā jaunajā teritorijas plānojumā. Plānojuma spēkā stāšanos uz laiku apturēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, bet lēmums vēlāk atcelts.
2023. gadā Rīgas domes lēma pilsētā piecu gadu laikā slēgt astoņu uzņēmumu uzturētās vairāk nekā 80 spēļu zāles.
