Panorāma

Krievija atkal apšaudījusi Harkivu

Panorāma

Panorāma

Aicinās graudu importu un tranzītu iekļaut sankciju sarakstā

Satiksmes ministrs piedāvās Krievijas graudu importu un tranzītu iekļaut ES sankciju sarakstā

Satiksmes ministrijas kontrolētais  "LDz Cargo" ir lielākais Krievijas graudu pārvadātājs. Tā peļņa, kaut nedaudz samazinājusies, aizvien ir gana pieklājīga. Turklāt to veido pamatā ieņēmumi no pārvadātajām kravām, no kurām vairāk nekā puse ir tieši no Krievijas un Baltkrievijas. Šīm valstīm noteiktās sankcijas uzņēmums nepārkāpj, tomēr tā sadarbība ar agresorvalsti raisa jautājumus par uzņēmuma un arī Latvijas valsts ētiku un morāli. Satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie") uzskata – Krievijas un Baltkrievijas graudu imports un tranzīts būtu iekļaujams Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā. 

Sadarbība ar Krieviju laikā, kad Ukrainā notiek karš, sabiedrībā tiek plaši nosodīta, taču tā aizvien pastāv. Turklāt ne tikai privātajā sektorā. Pieaug Krievijas graudu imports, un Satiksmes ministrijas pilnībā kontrolētais "LDz Cargo" ir lielākais graudu pārvadātājs no Krievijas.

Uzņēmuma peļņa kopš kara sākuma ir sarukusi, tomēr tā arvien ir salīdzinoši liela. Tieši graudi un graudu pārstrādes produkti veido vislielāko pārvadāto kravu īpatsvaru, un vairāk nekā puse visu pārvadāto kravu 2022. gadā nākušas no Krievijas un Baltkrievijas, liecina jaunākais publiski pieejamais gada pārskats. Līdzīgi skaitļi arī attiecībā uz eksporta tranzītu.

Lai arī dati par pērno gadu vēl nav publiskoti, "Cargo" vadība atzīst, ka uzņēmums ar Krieviju un Baltkrieviju sadarbību aizvien turpina tāpat kā līdz šim.

"Graudi šobrīd nav sankcionēti, un tās graudu grupas, kuras nav sankcionētas, "LDz Cargo" turpina pārvadāt. Šogad īpatsvari ir tieši tādi paši," atzina "LDz Cargo" valdes loceklis Mārtiņš Pevko.

Pārvadājot Krievijas graudus, uzņēmums noteiktās sankcijas nepārkāpj. Tas ir jautājums par ētiku un sadarbību ar agresoru. Vairāki politiķi teikuši, ka tirgošanās ar agresorvalstīm nav atbalstāma, bet satiksmes ministrs, kura pakļautībā ir "Latvijas dzelzceļš" un "Cargo", ir paudis, ka viņš atbalsta "asiņaino graudu importa" aizliegšanu. Esot pēdējais laiks pārorientēties uz Rietumiem. 

"Es, faktiski nonākot ministra amatā, neesmu mantojumā no iepriekšējiem ministriem saņēmis jebkādas iestrādes. Man šobrīd faktiski pašam ir jāuzdod ministrijā no nulles veikt ietekmes izvērtējumu "LDz Cargo" aizliegumam nodarboties ar Krievijas un Baltkrievijas kravu tranzītu," pavēstīja Briškens.

Viņš arī sācis sarunas ar saviem Igaunijas un Lietuvas kolēģiem: "Uzskatu, ka arī  Baltijas valstīm ir jābūt koordinētai pozīcijai. Bet šeit, protams, arī dalībvalsts Eiropas Savienībā nevar laipot."

Arī "Ldz Cargo" valdē saka – Eiropai būtu jābūt vienotai.

Kā iemeslu minot ētiskus apsvērumus, no Krievijas kravu pārvadāšanas pirms vairāk nekā gada atteicās Igaunija. Tā šādu lēmumu pieņēma pati attiecībā uz savu valsts uzņēmumu, negaidot, ka Eiropa to liktu darīt.

Sakritība vai ne – kad Igaunijas valsts uzņēmums no Krievijas un Baltkrievijas kravām atteicās, darbību un sadarbību ar Krieviju tur pārņēma Latvijai piederošais "LDz Cargo". Uzņēmuma valdes loceklis uzsver – igauņi tagad ciešot smagas sekas.

"Es varu pateikt pēc Igaunijas piemēra, ka Igaunijas nacionālais pārvadātājs šobrīd cieš lielas grūtības. Atlaiž darbiniekus, izpārdod savas lokomotīves, pie tam lūžņos," norādīja Pevko.

Ministrs sola, ka ar datiem, kuros tiktu aplēsti zaudējumi, aizliedzot šo graudu pārvadāšanu, viņš vispirms dosies uz valdību, kā arī mēģinās pārliecināt Eiropas Savienības partnerus par to, ka šāds tranzīts un imports būtu iekļaujams sankciju sarakstā un aizliedzams. Visticamāk, gan, ka šie lēmumi nebūs ātri.

Sākotnēji Krievijas graudu importu Eiropas Savienībā aicināja aizliegt zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība). Sākotnējais piedāvājums bija aizliegt tikai importu, vienlaikus saglabājot šīs produkcijas pārvadājumus tranzītā, lai neciestu nabadzīgās valstis ārpus Eiropas Savienības, kam trūkst pārtikas.

Tiesa Latvijā ir izskanējušas arī diskusijas par to, vai nebūtu jāliedz arī Krievijas graudu kravu pārvadāšana tranzītā uz trešajām valstīm, lai Latvija nekādā veidā nebūtu daļa no šīs ķēdes, jo pastāv risks, ka daļa graudu var būt arī tā dēvētie asiņainie graudi, kas nozagti no Ukrainas. Tomēr nav pārliecības, vai Eiropas Savienība būtu gatava arī tranzīta aizliegumam.

KONTEKSTS:

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākšanas Ukrainā pret to ieviestas vairākas sankciju kārtas. Kamēr sankcijām pakļauto preču eksports uz Krieviju rūk, apjomi strauji auguši uz valstīm, kuras turpina tirdzniecību ar Krieviju. Tas radījis bažas par sankciju apiešanu, ko ierobežot ar jauniem pasākumiem cer Eiropas Komisija.

Pēc tam, kad tapa zināms, ka Latvijā no Krievijas 2023. gada pirmajos 11 mēnešos ievestas teju 400 000 tonnas pārtikas graudaugu, Latvija Eiropas Savienību rosināja aizliegt Krievijas graudu importu

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti