ĪSUMĀ:
- Zviedrija grib palielināt finansējumu aizsardzībai no 1% līdz 1,5% no IKP 2025. gadā.
- Finansējumu aizsardzībai cer audzēt ar nodokli bankām.
- Zviedrija uzlabo savas aizsardzības spējas, domājot par Krieviju un arī Ķīnu.
- No dalības 5G tīklā vēlas atturēt atsevišķus mobilos operatorus – pamatā "Huawei".
Spriedzi Zviedrijā radīja gan Krievijas simulētais kodoluzbrukums Stokholmai, aizdomas par Stokholmas arhipelāga ūdeņos esošu Krievijas zemūdeni un imitētais uzbrukums Zviedrijai piederošajā Gotlandē. Kopš tā laika Zviedrija malā nav stāvējusi – tā Gotlandē izveidojusi jaunu armijas vienību, sarīkojusi vienas no lielākajām gaisa spēku mācībām Eiropā, daļēji atjaunojusi arī obligāto militāro dienestu. Zviedrija nupat arī lēmusi pārcelt savas Jūras kara flotes darbību uz Aukstā kara laika pazemes cietoksni, kas ir Stokholmas vecpilsētas lielumā un spējīgs izturēt kodoluzbrukumu. Tas pamatots ar aprēķiniem, ka Krievija varētu izmantot tik spēcīgus ieročus, kas prasa šāda līmeņa aizsardzību.
Šobrīd Zviedrija aizsardzībai velta nedaudz virs 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet līdz 2025. gadam tās mērķis ir sasniegt 1,5%. Un tā to cer panākt diezgan radošā veidā – ar nodokli bankām.
"Četras lielākās bankas Zviedrijā pērn nopelnīja 112 miljardus zviedru kronu [10,44 miljardus eiro] un līdzīgi arī gadu pirms tam. Banku krīzes laikā 2008. gadā Zviedrijas valsts palīdzēja bankām palikt stabilām, ieguldot 16,5 miljardus zviedru kronu. Tāpēc ir laiks atmaksai. Jaunais nodoklis mums ļaus pirmajā gadā saņemt atpakaļ 5 miljardus zviedru kronu," teica Zviedrijas aizsardzības ministrs Pēters Hulkvists.
Zviedrija uzlabo savas aizsardzības spējas, ne tikai domājot par Krieviju, bet arī citu draudu no Austrumiem – Ķīnu. Zviedrijas drošības policija atzinusi, ka Krievija, Ķīna un Irāna nodarbojas ar spiegošanu Zviedrijā.
Valsts tāpēc cer ieviest izmaiņas likumā, kas ļaus atturēt atsevišķus mobilos operatorus no dalības tās 5G tīklā, kas tēmēts tieši uz "Huawei" izplatību, jo tā var radīt papildu spiegošanas draudus. Zviedrijas Ārlietu ministrijas izdots pētījums arī secina, ka Zviedrijai ir vissliktākās attiecības ar Ķīnu visā Eiropā, un tā aicinājusi Eiropu radīt kopīgu stratēģiju, kā ar šiem draudiem cīnīties.
"Mums ar Ķīnu ir diplomātiskas problēmas. Mēs arī redzam, ka Ķīna izmanto investīcijas dažādās pasaules malās, lai radītu spiedienu uz valdībām. Ķīnai ir pilnīgi atšķirīga politiskā tradīcija kā Zviedrijai – mēs esam atvērta, demokrātiska valsts, viņiem ir vienpartijas sistēma. Viņiem nav tādu vērtību kā mums," sacīja Zviedrijas ministrs.
Un tomēr – kaut arī draudi aug no vairākām pusēm un šobrīd ir pēdējos gados augstākais sabiedrības atbalsts dalībai NATO, pievienošanās aliansei neizskatās pēc tik drīzas realitātes.
"Nē, mēs nemainīsim mūsu drošības doktrīnu. [..] Daudziem Zviedrijā tas liktos liels solis. Un es domāju, ka tas radītu spiedienu Somijai, kurai ir gara robeža ar Krieviju. Un tas var būt arī iemesls lielākam saspīlējumam mūsu reģionā. Un to mums nevajag. Domāju, ka mūsu sadarbības valstis saprot mūsu pozīciju," teica Hulkvists.
