ĪSUMĀ:
- Pagaidām nevienas dalībvalsts vadošie politiķi nav teikuši, ka varētu nepiekrist “Brexit” termiņa pagarināšanai.
- Neskaidrība turpinās arī par to, kas notiks ar citu dalībvalstu pilsoņiem Lielbritānijā.
- Latvijas ārlietu ministrs gan mudina tautiešus nekavēties sakārtot juridiskās attiecības ar savu mītnes zemi.
- Arī Latvijas vēstniecībai Lielbritānijā var būt problēmas palīdzēt pēc tam, kad Lielbritānija ir izstājusies no ES.
- Lielbritānijas būs sociālā reklāmas kampaņa, kas mudinās reģistrēties Eiropas Savienības pilsoņus jaunajā statusā.
Hants atzinis, ka trešais balsojums pirms ceturtdien gaidāmā Eiropas Savienības samita notiks tikai gadījumā, ja ministri būs pārliecināti par uzvaru. Vienlaikus britu politiķi mēģina izprast pašreizējo politisko atmosfēru saistībā ar iespēju pagarināt “Brexit” termiņu, kas ir jāatbalsta visām pārējām dalībvalstīm.
Vairāki no viņiem piedalījās Latvijas vēstniecības Londonā rīkotā publiskā diskusijā ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču.
Vairāki britu parlamenta apakšpalātas un lordu palātas deputāti izmantoja iespēju no Latvijas ārlietu ministra nepastarpināti uzzināt eiropiešu nostāju neformālā atmosfērā.
Rinkēvičs izteicās, ka personīgi atbalsta termiņa pagarināšanu, uz ko britiem jācer, ja arī ar trešo mēģinājumu netiks iegūts atbalsts sarunās panāktajam izstāšanās dokumentam.
Viens no diskusijas dalībniekiem, Lielbritānijā labi pazīstamais Terēzas Mejas konservatīvās partijas biedrs, parlamentārietis Dominiks Grīvs domā, ka tieši šāds scenārijs pašlaik gaida Lielbritāniju.
“Parlaments ir ļoti naidīgi noskaņots pret šo līgumu, un iemesli ir ļoti dažādi. Tas viss rada ļoti daudz grūtību. Ja viņa [Meja] to nedabūs cauri, tad ir skaidrs, ka parlaments ar ļoti lielu pārsvaru ir noraidījis izstāšanos bez līguma. Taču tas nozīmē, ka ir vai nu jāizstājas ar kaut kādu līgumu, ja tas nav līgums, ko viņa ir sagatavojusi, vai arī ir jānotiek referendumam, un jāļauj cilvēkiem izlemt, kādu izstāšanās līgumu viņi vēlas,” sacīja Dominiks Grīvs.
“Tas viss prasīs laiku, tādēļ izstāšanās brīdi vajag pagarināt, Es arī labi saprotu Eiropas Savienību, tas ir ļoti sarežģīti. Taču, reālistiski domājot, ja vien nevēlas izsaukt krīzi ar pēkšņu izstāšanos bez līguma, tad “Brexit” termiņš ir jāpagarina,” pauda Grīvs.
Pagaidām nevienas dalībvalsts vadošie politiķi nav teikuši, ka varētu nepiekrist “Brexit” termiņa pagarināšanai. Taču Eiropas Savienības līderi skaidri uzsvēruši, ka gaida kārtīgu paskaidrojumu no Lielbritānijas par to, kāpēc pagarinājums nepieciešams un kas tā laikā tiks darīts.
Vienlaikus neskaidrība turpinās arī par to, kas notiks ar citu dalībvalstu pilsoņiem Lielbritānijā. Arī daudziem latviešiem neesot skaidrības par to, vai nepieciešams pieteikties jaunajam uzturēšanās statusam. Latvijas ārlietu ministrs gan mudina tautiešus nekavēties sakārtot juridiskās attiecības ar savu mītnes zemi.
“Jo vienošanās, ko esam panākuši ar britu valdību, ka nekas pienākumos, tiesībās un statusā nemainīsies Latvijas valstspiederīgajiem, attieksies tikai uz tiem, kas šeit ir sakārtojuši juridiskas attiecības, nokārtojuši “settled” statuss ar Lielbritānijas valsti.
Ja kāds to nedara un radīsies problēmas, es gribu brīdināt, ka arī mūsu vēstniecībai šeit Lielbritānijā var būt problēmas jums palīdzēt pēc tam, kad Lielbritānija ir izstājusies. Un paļauties uz to, ka gan jau nekas nenotiks, es gan neieteiktu,” sacīja Rinkēvičs.
Lielbritānijas valdība arī apstiprinājusi sociālo reklāmu kampaņu vairāku miljonu sterliņu mārciņu vērtībā, lai mudinātu reģistrēties Eiropas Savienības pilsoņus jaunajā statusā.
KONTEKSTS:
2016. gada jūnijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no ES. Sākās sarunas par to, kā tieši notiks izstāšanās, un tika noteikts “Brexit” datums – 2019. gada 29. marts. Sarunās britu valdība panāca vienošanos ar ES par to, cik Londona samaksās ES par iepriekšējām saistībām (aptuveni 45 miljardi eiro), kādas būs britu tiesības ES valstīs un ES pilsoņu tiesības Lielbritānijā, un kā izvairīties no fiziskās robežas starp Īriju un Ziemeļīriju. Tāpat vienošanās paredzēja parejas periodu līdz 2020. gada 31. decembrim, lai vienotos par tirdzniecības nosacījumiem, un līdz tam laikam būtisku izmaiņu nebūtu.
Taču birtu parlaments janvāra vidū šo vienošanos noraidīja. Meja vienojās ar ES par nelielām izmaiņām līguma, taču parlaments atkal to noraidīja. Vēlāk parlaments noraidīja arī iespēju izstāties no ES bez vienošanās.
Par “Brexit” nākotni valda liela neskaidrība, tikmēr ES Tiesa jau iepriekš atzinusi, ka Lielbritānija var atcelt izstāšanos un tam nav nepieciešama pārējo valstu piekrišana.
