Rinkēvičs: «Brexit» atlikšana ir atbalstāma, bet jāprasa no britiem konkrēts plāns

Latvijai vajadzētu atbalstīt tā termiņa atlikšanu, kad paredzēta Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb “Brexit”, intervijā Latvijas Radio sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”), kurš attiecīgi rīkoties ieteiks valdībai un premjeram. Vienlaikus viņš norādīja, ka ir jāprasa no britiem konkrēts izstāšanās procesa plāns.

Intervija ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču par "Brexit"Artrjoms Konohovs

    Lielbritānijas parlamentā šonedēļ varētu notikt jau trešais balsojums par izstāšanās vienošanās līgumu. Cerība, ka britu deputātu vairākums tomēr varētu mainīt savu nostāju un atbalstīt šo vienošanos, ir visai neliela. Tāpēc Lielbritānijas premjere Terēza Meja ceturtdien Briselē, visdrīzāk, lūgs pagarināt izstāšanās sarunu laiku.

    Sava piekrišana tam būs jādod arī Latvijas valdībai. Rinkēvičs skaidroja, ka Eiropadomē Latviju pārstāv premjers, bet par valdības pozīciju kādos jautājumos lemj gan Ministru kabinets, gan Saeimas Eiropas lietu komisija. “Mans padoms gan Ministru prezidentam, gan ieteikums valdībai un Eiropas lietu komisijai Saeimai būtu atbalstīt šo pagarinājumu, vienlaikus sagaidot no Lielbritānijas valdības skaidru rīcības plānu par to, kas šajā laika posmā būtu jāizdara,” sacīja ministrs.

    Viņš gan norādīja, ka no Eiropas Savienības puses jau līdz šim bija zināma piekāpšanā un kompromiss, ko gan pirms dažām dienām Lielbritānijas parlaments noraidīja. Vienlaikus ministrs pauda – ja ir alternatīva haotiskam “Brexit”, no kā cietīšot visi, viņš iesaka to izmantot un aicināt britus iesniegt konkrētus priekšlikumus un plānu. “Tas ir jautājums, kas tiks diskutēts Eiropadomē – kas tad ir tas, uz ko mums vajadzētu koncentrēties un kāpēc mums liekas, ka pagarinājuma laikā izdosies panākt to, kas neizdevās līdz šim,” sacīja Rinkēvičs.

    Taujāts par iespējamām “Brext” termiņa atlikšanas sarunām, viņš pastāstīja, ka pēc sarunām ar Lielbritānijas ārlietu ministru un valdības lietu ministru ir skaidrs – īsais pagarinājuma termiņš iespējams tikai tad, ja Lielbritānijas premjere Terēza Meja marta vidū izšķirsies vēlreiz iet uz parlamentu un aicināt ratificēt jau panākto projektu par izstāšanos.

    “Faktiski tā sajūta visiem Londonā ir tāda, ka diez vai parlaments savas domas mainīs,” atklāja Rinkēvičs.

    “Ja šo vienošanos britu parlaments brīnumainā kārtā apstiprina, tad faktiski likumu pieņemšana vairs nav iespējama līdz 29. martam, un tad ir vajadzīgs tas īsais termiņš – vieni saka: līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, citi – līdz sanāk jaunais Eiropas Parlaments,” pastāstīja ministrs.

    Savukārt garais “Brexit” atlikšanas termiņš būtu tad, ja Meja neaicinās vēlreiz ratificēt līgumu ar ES vai tas tiks pilnībā noraidīts. “Tad vajadzīgs laiks, lai vienkārši runātu Lielbritānijai ar Eiropas Savienību. Varbūt atmestu kaut kādas iesīkstējušas pozīcijas un meklētu kaut ko jaunu un svaigu,” viņš piebilda.

    Tāpēc esot jārunā par tādu laika posmu, kurā panāktu vienošanos par Lielbritānijas sakārtotu izstāšanos no ES. Rinkāvičs gan dzirdējis versiju, ka izstāšanās atlikšana var kļūt par “ļoti, ļoti ilglaicīgu”.

    Ja Lielbritānija pārskatītu lēmumu par izstāšanos no ES, “mēs, protams, būtu priecīgi”. Taču nākas ņemt vērā, ka gan iedzīvotāji, gan politiķi Lielbritānijā ir ļoti sašķēlušies “Brexit” jautājumā un nevarot gaidīt, ka tuvāko nedēļu vai mēnešu laikā strauji norims emocijas. Bet ilgākā laikā, pieļauj Rinkāvičs, parādīsies iespēja pārskatīt lēmumu vai “Brexit” īstenot bez lielām emocijām.

    Savukārt, ja notiks Lielbritānijas izstāšanos no ES bez vienošanās, cilvēkiem būs jārēķinās ar virkni nepatīkamu lietu. Tas skar muitu, tirdzniecību, transportu. Par tām gan jau pašlaik esot atrodama informācija daudzu iestāžu mājaslapās.

    KONTEKSTS: 

    2016. gada jūnijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no ES. Sākās sarunas par to, kā tieši notiks izstāšanās, un tika noteikts “Brexit” datums – 2019. gada 29. marts. Sarunās britu valdība panāca vienošanos ar ES par to, cik Londona samaksās ES par iepriekšējām saistībām (aptuveni 45 miljardi eiro), kādas būs britu tiesības ES valstīs un ES pilsoņu tiesības Lielbritānijā, un kā izvairīties no fiziskās robežas starp Īriju un Ziemeļīriju. Tāpat vienošanās paredzēja parejas periodu līdz 2020. gada 31. decembrim, lai vienotos par tirdzniecības nosacījumiem, un līdz tam laikam būtisku izmaiņu nebūtu.

    Taču birtu parlaments janvāra vidū šo vienošanos noraidīja. Meja vienojās ar ES par nelielām izmaiņām līguma, taču parlaments atkal to noraidīja. Vēlāk parlaments noraidīja arī iespēju izstāties no ES bez vienošanās.

    Par “Brexit” nākotni valda liela neskaidrība, tikmēr ES Tiesa jau iepriekš atzinusi, ka Lielbritānija var atcelt izstāšanos un tam nav nepieciešama pārējo valstu piekrišana. 

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti