Šāds paziņojums rada vēl lielāku spiedienu uz Eiropas Savienību, kas bažījas, ka Krievija varētu pārtraukt gāzes piegādi. Tas Eiropā ziemas mēnešos varētu radīt ekonomisku un politisku haosu.

Sarunā ar Krievijas žurnālistiem Teherānā, kur Putins tikās ar Irānas un Turcijas līderiem, Krievijas vadītājs sacīja, ka

pa “Nord Stream” cauruļvadu uz Vāciju iesūknētās gāzes apjoms, visticamāk, samazināsies no 60 miljoniem līdz 30 miljoniem kubikmetru dienā jeb apmēram par vienu piekto daļu no tā jaudas,

ja vien gāzes vada turbīna netiks pēc iespējas drīzāk nomainīta.

Jūnija vidū "Gazprom" paziņoja, ka gāzes piegādes pa cauruļvadu "Nord Stream" tiek būtiski samazinātas, jo sankciju dēļ kavējas turbīnas saņemšana no Kanādas. Vācijas amatpersonas tikmēr pauda, ka šāds Krievijas lēmums pieņemts politisku, nevis tehnisku iemeslu dēļ. Šonedēļ Eiropas Savienība un Azerbaidžāna parakstīja jaunu vienošanos par gāzes importa dubultošanu vien dažu gadu laikā.

Putins otrdien ieradās Irānas galvaspilsētā Teherānā, lai piedalītos Sīrijas konfliktam veltītā samitā. Vizītes laikā Krievijas līderis tikās ar Irānas prezidentu Ebrahimu Raisi un Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu. Oficiālais trīs prezidentu tikšanās iemesls bija apspriest situāciju Sīrijā, kur notiekošajā konfliktā Krievija un Irāna ir Sīrijas prezidenta Bašara al Asada sabiedrotās, savukārt Turcija atbalsta nemierniekus.

Iepriekš mediji arī vēstīja, ka vizītes laikā Putinam paredzēta atsevišķa saruna ar Turcijas prezidentu.

Tiek minēts, ka tajā abu valstu līderi varētu pārspriest situāciju Ukrainā, tostarp graudu eksporta iespējas.

Šī ir tikai otrā Putina ārvalstu vizīte, kopš Krievija uzsāka karu Ukrainā šā gada 24. februārī.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.