Pudždemona advokāts norādīja, ka pastāv liela iespēja, ka Pudždemonu apcietinās. Spānijas prokuratūra grasās izvirzīt apsūdzības puča rīkošanā, par ko draud bargs cietumsods.
Vēl otrdien, 31.oktobrī, Pudždemons sniedza preses konferenci, kurā norādīja, ka neprasīs politisko patvērumu, bet Briselē vēlas palikt kā drošā teritorijā, kur viņam ir iespēja brīvi izteikties un strādāt.
Pudždemona advokāts Pauls Bekārts medijiem sacīja, ka pagaidām viņa klientam atgriezties Spānijā nav vēlams un ir jānogaida, kāda būs Spānijas varas iestāžu reakcija, jo patlaban ir visai droši, ka Pudždemonu apcietinātu.
Beļģijas premjerministrs Šarls Mišels rakstiskā paziņojumā ir norādījis, ka norobežojas no šīs lietas un ka notikušais ir Spānijas iekšējs process, taču atzina, ka Pudždemonam Beļģijā ir gluži tādas pašas tiesības, kā ikvienam eiropietim. Ir izskanējis, ka viņa nopratināšana arī varētu būt Beļģijā.
Bijušo Katalonijas premjerministru un vēl 13 viņa administrācijas locekļus, kurus Spānijas centrālā valdība atstādinājusi no amatiem, Spānijā gaida, jo viņi visi ir izsaukti uz Augstāko krimināltiesu.
Pudždemonam grasās izvirzīt apsūdzības dumpī, par ko paredzēti līdz 30 gadiem cietumā, kūdīšanā un valsts līdzekļu neatbilstošā tērēšanā. Nacionālā tiesa arī likusi Pudžemonam un viņa valdības amatpersonām trīs dienu laikā samaksāt 6,2 miljonu eiro vērtu depozītu par potenciālajiem naudassodiem.
Pats Pudždemons iepriekš ir norādījis, ka neviena taisnīga un saprātīga tiesa nepiespriestu šādu sodu, tādēļ viņš nevar atgriezties Spānijā, kamēr taisnīga tiesa nav iespējama.
Divi no Pudždemona valdības ministriem, kuri atbildīgi par tieslietām un nodarbinātību, ir atgriezušies Barselonā, un saskaņā ar mediju ziņām, ir sagaidīti Barselonas lidostā, vairākiem saucot: „Uz cietumu!”
Katalonijas sabiedrība patlaban ir ļoti sašķēlusies, jo daļa Pudždemonu atbalsta un joprojām vēlas neatkarību no Spānijas, kamēr ievērojams procents sabiedrības atdalīšanās iespēju kritizē un to nevēlas.
Piecas dienas pēc neatkarības pasludināšanas Katalonijas reģionālie dienesti nepretojas Madridei, lai gan sākotnēji tika gaidīta pretošanās Madrides pārvaldei.
Bijušais reģiona uzņēmējdarbības ministrs Santi Vilja apsūdzējis savus kolēģus pārlieku lielā naivumā, jo Katalonija nav bijusi gatava funkcionēt kā neatkarīga valsts.
Savukārt kādreizējais Katalonijas reģiona premjerministrs Hosē Montilja apsūdzējis katalāņu separātistus melos. Viņš uzsvēris, ka Pudždemona vadībā katalāņi maldināti un iedzīti apjukumā.
Tieši pirms mēneša, 1. oktobrī, Katalonijas valdība sarīkoja referendumu par reģiona neatkarību, lai gan tiesa bija atzinusi to par antikonstitucionālu un Spānijas vara vairākkārt šādu referendumu aizliedza.
Teju četras nedēļas vēlāk Katalonijas reģionālais parlaments 27.oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Tas izraisīja ļoti asu reakciju no Madrides puses. Spānijas Senāts nobalsoja par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā, bet Spānijas premjers Marjano Rahojs atlaida Pudždemona vadīto Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas 21.decembrī.
Pudždemons ir atzinis, ka šīm vēlēšanām piekrīt un tajās varētu arī piedalīties.
