Ar aicinājumu uz „demokrātisku pretošanos” pēc Madrides lēmuma no amata atceltais Katalonijas reģionālās valdības līderis jeb prezidents Karless Pudždemons nāca klajā sestdien pēcpusdienā īsā, aptuveni trīs minūšu uzrunā. Fonā blakus nolikti stāvēja Katalonijas un Eiropas Savienības karogi.
Spānijas premjers Marjano Rahojs iepriekš bija atlaidis Katalonijas reģionālo valdību līdz ar Pudždemonu un izsludinājis reģionālās ārkārtas vēlēšanās decembrī. Tas notika pēc tam, kad Spānijas Senāts balsojumā apstiprināja Konstitūcijas 155.panta piemērošanu, apturot Katalonijas autonomo statusu.
Pudždemons uzrunā sestdien paziņoja, ka tas bija nelikumīgs solis un ka „demokrātiskā sabiedrībā tikai parlamenti var iecelt un atlaist prezidentus”:
„Labākais veids, kā aizstāvēt to, ko esam sasnieguši līdz šim, ir demokrātiska pretošanās 155. panta piemērošanai. Mums tas ir jādara pasargājot sevi no represijām un draudiem, nekad neatkāpjoties no pilsoniskas un miermīlīgas rīcības. Mums nevajag un mēs negribam spēka izmantošanu. Mēs nē. Mēs turpināsim strādāt, lai uzbūvētu brīvu valsti.”
Šie bija Pudždemona pirmie komentāri, kopš Madride atlaida Katalonijas valdību un parlamentu. Katalonijas pārvalde uz laiku tagad uzticēta Spānijas vicepremjerei Sorajai Saensai de Santamarijai.
Pudždemons gan skaidri nepateica, ko tieši grasās darīt tālāk. Medijiem izplatītajā paziņojumā viņš parakstījās kā Katalonijas reģiona prezidents. Tā ir norāde, ka Pudždemons neatzīst Madrides lēmumu, tomēr vienlaikus viņš neparakstījās kā neatkarīgas Katalonijas valsts līderis.
Eiropas valstis, tostarp Latvija, kā arī ASV un citas jau paziņojušas, ka neatzīs Katalonijas neatkarību un pauž atbalstu Spānijas vienotībai.
Tikmēr Spānijas galvaspilsētā Madridē tūkstošiem cilvēku sestdien piedalījās demonstrācijā iestājoties par valsts vienotību, daudziem pieprasot cietumsodu Pudždemonam. Spānijas prokuratūra viņam nākamnedēļ grasās izvirzīt apsūdzības par „sacelšanos” – par to draud līdz 30 gadu cietumsods. Svētdien demonstrācija pret Katalonijas atdalīšanos un par Spānijas vienotību plānota arī Katalonijas reģionālajā galvaspilsētā Barselonā.
Katalonijas valdība 1.oktobrī rīkoja referendumu par reģiona neatkarību, lai gan tiesa bija atzinusi to par nekonstitucionālu un Spānijas varas iestādes centās nepieļaut tā norisi. Pārliecinošs vairākums piedalījušos atbalstīja neatkarību. Tomēr vēlētāju aktivitāte bija salīdzinoši zema - vien ap 40%; tie katalāņi, kas noraida atdalīšanos no Spānijas, referendumu boikotēja.
