Visa pasaule otrdien, 16.aprīlī, modās bažās par nakts notikumu attīstību Parīzes Dievmātes katedrālē. Uguns tika nodzēsta desmitos no rīta, tomēr neatgūstamas vērtības zaudētas.
Piemēram, 13. gadsimtā celtais jumts tiks atjaunots, taču tas vairs neizskatīsies tā, kā pirms ugunsgrēka, jo tā laika detaļas vairs vienkārši neeksistē.
"Tas ir mazliet kā plastiskā operācija. Pēc tam tu vairs neizskaties tāpat. Ja viņi ir bijuši gudri, tad viņiem būs ēkas lāzerskenējums, kas ļauj izveidot ļoti precīzu virtuālu modeli. Tas ļautu atjaunot mūri un varbūt arī koka detaļas tādā pašā rakstā. Tomēr, protams, tā būs kopija. Tas nebūs tas pats," komentēja arhitektūras pasniedzējs Liverpūles universitātē Endrjū Komptons.
Izpostīts arī koka interjers un ikoniskā gotiskajā stilā veidotā smaile.
Galvenā ēkas daļa palikusi neskarta, tāpat arī abi slavenie zvanu torņi. Ugunsdzēsējiem ir izdevies saglābt arī lielāko daļu mākslas darbu, daudzi no kuriem aizvesti uz Luvru vai pilsētas domi.
Zināms, ka saglābti arī visi trīs rožu logi ar greznajām vitrāžām, kā arī pati vērtīgākā relikvija – Ērkšķu kronis, kuru, pēc leģendas, nēsāja Jēzus Kristus.
Pirms renovācijas tika noņemtas arī vairākas vērtīgas statujas, kuras ugunsgrēku nepiedzīvoja. Tomēr pati ēka aizvien ir nestabila. Nav apzināti arī ūdens nodarītie kaitējumi. Tāpēc daudzu objektu liktenis vēl ir neskaidrs. Atsevišķi mākslas darbi bija pārāk smagi, lai tos pārvietotu. Nav arī skaidrs, kādi bojājumi nodarīti katedrāles eksterjeram ar gargolām.
Pāvests Francisks aizlūdzis par franču katoļiem, kuri zaudējuši vērtīgu simbolu, tomēr atgādināja, ka tā ir traģēdija visiem, ne tikai ticīgajiem.
“Pāvests ziņas par postošo ugunsgrēku uztvēra ar dziļām skumjām. Tas ir kristietības simbols Francijai un visai pasaulei, simbols pasaules kultūrai. Kā franču bīskapi teikuši: Dievmātes katedrāle vienmēr būs vieta visiem, gan ticīgajiem, gan neticīgajiem, kur sanākt kopā svarīgos Francijas vēstures brīžos,” uzsvēra Vatikāna pārstāvis Alesandro Džisoti.
Solidaritāti ar Franciju izteikuši arī pasaules līderi.
“Tas ir viens no pasaules dārgumiem. Tas, iespējams, ir lielāks dārgums kā jebkurš pasaules muzejs. Un šāds notikums ir pāri robežām, tas skar mūs visus, mūsu dzīvi un kultūru,” paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps.
“Tas, ko vakar redzējām, visticamāk, neatstās nevienu Eiropā vienaldzīgu. Francija šajā laikā nav viena. Francija šobrīd ir ļoti tuvu mums, eiropiešiem,” sacīja Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers.
“Parīze nav un nevar būt neitrāla vieta, tā ir vieta, kurā mēs visi gribam atkal iemīlēties. Šo pilsētu skārusi traģēdija, kas nav saistīta tikai ar arhitektūru, bet ar visu franču dzīvi. Tas ir spēka simbols. Eiropa tikusi sāpināta, Francija un Parīze tikusi sāpināta. Mums visiem sāp un jūtam līdzi,” pauda Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers.
Daudzi cilvēki jau ir paziņojuši par gatavību ziedot katedrāles atjaunošanai, solot piešķirt tam kopsummā vairākus simtus miljonus eiro.
Vairākas Eiropas valstis atsaukušās Francijas prezidenta Emanuela Makrona lūgumam pēc starptautiskās palīdzības katedrāles atjaunošanā. Gatavību palīdzēt paudušas arī Apvienotās Nācijas.
“ANO ģenerālsekretārs Antonio Gutērrešs paudis savas šausmas par notikumiem Parīzē. Mēs jau esam kontaktā ar ekspertiem un gatavi nosūtīt ārkārtas misiju, lai varētu saglabāt, kas saglabājams,” norādīja ANO pārstāve Ženēvā Alesandra Veluči.
Savu vēlmi palīdzēt izteikusi arī Latvija. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs sociālajā vietnē “Twitter” rakstīja, ka sarunā ar Francijas vēstnieci Latvijā piedāvājis atbalstu katedrāles atjaunošanā, rakstot – varbūt katedrāles konstrukciju rotās arī Latvijas ozols.
Francijas kultūras mantojuma fondā lēš, ka katedrāles atjaunošanā jārēķinās ar vairākiem simtiem miljonu eiro: "Ir ļoti grūti pateikt, cik tas izmaksās, bet es domāju, ka jārēķinās ar vairākiem simtiem miljonu eiro. Lai iegūtu kaut ko tādu, kas ir vismaz tuvu tam, kas bija – jāmeklē zinātāji, profesionāļi un būs gadiem tas jāapkopo, lai atjaunotu katedrāles ārpusi, zinot – ka dažus elementus nekad nevarēs atjaunot."
Daudziem ir jautājumi par to, kāpēc liesmas izplatījās tik ātri un uguni tik ilgi nevarēja nodzēst. Eksperti norāda, ka ugunsdzēsējiem bija grūti piekļūt koka jumta sijām, kas saturēja pašu jumtu, kurās izcēlās vislielākās liesmas. Un šajā scenārijā ūdens gāšana no helikoptera, kā to, piemēram ieteica ASV prezidents, apdraudētu ēkas struktūru un radītu papildus postažu.
KONTEKSTS:
Pirmdien, 15. aprīlī, līdz pat vēlai naktij Parīzes ugunsdzēsēji turpināja cīnīties ar apjomīgām liesmām, kas pārņēma Parīzes Dievmātes katedrāli. Vienu brīdi šķita, ka 12. gadsimtā celto baznīcu neizdosies glābt. Tomēr pēc deviņu stundu dzēšanas ugunsdzēsējiem ir izdevies ierobežot liesmas un saglābt lielāko baznīcas daļu.
Ugunsgrēka iemesli pagaidām nav zināmi. Tomēr amatpersonas par vienu no iespējamajiem cēloņiem uzskata remontdarbus, kas tobrīd notika baznīcā. Francijas prokuratūra ir uzsākusi izmeklēšanu par netīšu ugunsgrēka izraisīšanu.
Kamēr ugunsdzēsēji cīnījās ar liesmām uz senajām koka jumta konstrukcijām, citi evakuēja no baznīcas vērtīgos mākslas darbus, un lielāko daļu mākslas darbu ir izdevies laikus izvest no ēkas. Arī skulptūras, kas atradās ap mazo sabrukušo baznīcas torni, jau iepriekš tika nodotas restaurācijai.
Sagaidāms, ka paies vēl vairākas dienas, pirms ugunsdzēsēji būs pilnībā pārliecināti par to, ka liesmas ir pilnībā nodzēstas. Tāpat tiek ziņots, ka ēka joprojām ir nestabila.
