Kopš Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera pasludinātā investīciju plāna uzņēmēju interese ir milzīga, norāda Eiropas Komisijā, un jau pirmajā kārtā par iespēju iegūt Eiropas Savienības atbalstu cīnīsies 2000 projektu par finansējumu vairāk nekā miljardu eiro vērtībā, to vidū, piemēram, tādi kā ostas izbūve Maltā, lidostas paplašināšana Frankfurtē, zemūdens savienojuma izbūve starp Kanāriju salām un Brazīliju un tamlīdzīgi. Visplašāko projektu izklāstu iesniegusi Beļģija, ap simts lappušu biezumā.
Projektus vērtēs pēc to ekonomiskās un sociālās nozīmības un tā, cik īsā laikā tos būtu iespējams īstenot. Vērtēšanu veiks šim nolūkam īpaši radīta investīciju ekspertu komisija.
Eiropas Komisija jau pavēstījusi, ka interese no projektu iesniedzējiem ir lielāka, nekā pietiks līdzekļu.
Par Junkera plānu dēvētais investīciju plāns paredz izveidot īpašu fondu, kuru pārraudzītu Eiropas Investīciju banka un no šā fonda līdzekļiem projektu veidā finansētu infrastruktūras objektus, platjoslas interneta tīklus, enerģētikas un transporta attīstību, kā arī izglītības, pētniecības un inovāciju projektus – būtībā jomas, kurās noderētu privātas investīcijas, taču kurām uzņēmēji nesadūšojas, jo uzskata šādu soli par pārāk riskantu.
Šādi, garantējot Eiropas Savienības līdzekļus, Eiropas Komisija iecerējusi iedrošināt privātos investorus, ka arī atbalstīt mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanas programmas. Plānots, ka Eiropas Savienība no savas puses garantētu 16 miljardu eiro lielu finansējumu, vēl piecus miljardus sniegtu Eiropas investīciju banka, kas tad arī veidotu fonda kapitālu, un tas savukārt ļautu piesaistīt vismaz piecpadsmitkārtīgu privāto finansējumu, galu galā visam investīciju kopapjomam sasniedzot 315 miljardus eiro.
Junkera plānu jau ir atbalstījis Eiropas Parlaments, un tagad tas oficiāli būtu jāapstiprina arī Eiropas Savienības padomei. Eksperti paredz, ka valstu starpā būs nozīmīga cīņa par to, kurus projektus atbalstīt. Taču, kā norāda par investīcijām atbildīgais komisārs Jirki Katainens, tad uzvarētāju izraudzīšanos centīsies noturēt maksimāli neatkarīgu.
„Valdes, kas uzraudzīs šos procesus, uzdevums būs noteikt stratēģiskās jomas, kurās investēt. Tā nepieņems lēmumu par individuālām investīcijām. Valdē ir Eiropas Komisija, Eiropas Centrālā banka un Eiropas Investīciju banka, taču visus projektus vērtēs nozaru profesionāļi un tam sekos lēmumu pieņemšana. Līdz ar to nav risks zaudēt uzticamību,” sacīja Katainens.
Kritiķi gan norādījuši, ka summa tomēr būs par mazu, lai spētu iekustināt ilgstošās krīzes dēļ nopietni iesērējušo izaugsmi, kā arī mazināt daudzviet joprojām ļoti augsto bezdarba līmeni.
