Kam jābūt Eiropas Parlamentā? "Latvijas attīstībai": "Apvienotais saraksts"

Ivars Ijabs, Reinis Pozņaks, Artis Pabriks, Raimonds Bergmanis, Sigita Struberga, Filips Rajevskis

Jānis Domburs 30.maijs, ceturtdiena 12:00

Kas notiek Latvijā?

Kas notiek 20 gadus kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā?

Kas notiek Latvijā?

Zīmju valodā. Kas notiek ar plāniem par Latvijas ekonomikas attīstību?

Kas notiek ar plāniem par Latvijas ekonomikas attīstību?

«Jānotic, lai realizētu», «strādā tikai Bite» un «tāds motors, kā ir»: būtiskākais debatēs par IKP dubultošanu

Līdz 2035. gadam panākt iekšzemes kopprodukta pieaugumu (IKP) līdz 83 miljardiem eiro un vidējās mēnešalgas pieaugumu līdz 3200 eiro – šie ir daži no rādītājiem, kuru sasniegšana noteikta par mērķi Ekonomikas ministrijas piedāvātajā ziņojumā, par kuru 16. maijā debatē Saeimā. Par to, cik ambiciozas ir ekonomikas attīstības ieceres un kā tās sasniegt, šonedēļ diskutēja "Kas notiek Latvijā?" dalībnieki.

Diskusijā "Kas notiek ar Latvijas ekonomikas attīstības plāniem?" piedalījās finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība"), ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība),  Saeimas opozīciju pārstāvēja deputāti Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts"), Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) un Ainārs Šlesers ("Latvija pirmajā vietā"), bet politiķu piedāvājumu vērtēja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) prorektors attīstības un finanšu jautājumos Artūrs Zeps.

Diskusijas būtiskākās epizodes var noskatīties, spiežot uz saitēm laika līnijā:

Kura ekonomikas ministra – Viktora Valaiņa vai viņa priekšteces Ilzes Indriksones piedāvātais izaugsmes plāns bija ambiciozāks?

"Mēs jau vairākus gadus staigājam kā sludinātāji un stāstām, ka vajadzīgi ambiciozi mērķi," tā Andris Bite, LDDK prezidents. Viņaprāt, pozitīvi, ka mērķi ir noformulēti, taču politiķiem, ierēdņiem un sabiedrībai ir jānotic, ka tie ir sasniedzami.

Dokumentos nespēj atrast, kas slēpjas aiz cipariem.

"Lai cik ātri mēs skriesim, mums ir jāskatās, cik ātri skrien igauņi un lietuvieši. Ja viņi skrien ātrāk, mēs zaudēsim potenciālās investīcijas," brīdina Artūrs Zeps.

Valdības rīcības plānā tiks iekļauti priekšlikumi, kā piespiest bankas kreditēt tautsaimniecību, sola ekonomikas ministrs.

Vairāk darbaroku vai produktīvāks darbs? Andris Bite mudina pieņemt nepopulārus lēmumus, lai mudinātu cilvēkus atgriezties darba tirgū.

Ainārs Šlesers aicina par 30% samazināt valsts pārvaldi. Finanšu ministrs sola jaunu pieeju valsts budžeta izdevumu pārskatīšanai.

Artūrs Zeps atgādina: pārkvalificēt iespējams arī tos, kas šobrīd strādā zemas produktivitātes jomās.

Vai "vecā biznesa" lobijs ņem virsroku? Ekonomikas ministrs apstiprina – valsts atbalstu saņem arī uzņēmumi, kuri nav uzskatāmi par inovatīviem.

Ainārs Šlesers mudina atvērt darba tirgu. Tikmēr LDDK prezidents Andris Bite uzsver, ka uzņēmēji aicina sakārtot procesu, ieviešot skaidrus, bet stingri terminētus nosacījumus.

Banku jautājums un enerģētikas politika jārisina primāri, saka deputāts Andris Kulbergs.

"Tos mērķus var sasniegt pa dažādiem ceļiem," secina bijusī ministre Ilze Indriksone.

"Ir jāpadomā, kāpēc uzņēmēji šobrīd nav gatavi ieguldīt attīstībā," atgādina Artūrs Zeps.

Vai būs nepieciešami papildu ieguldījumi no valsts budžeta?

"Atcerieties, mēs kļuvām par Baltijas finanšu tīģeri?"

Kādēļ Ekonomikas ministrijas plānā nav nedz īstermiņa mērķu, nedz esošās likumdošanas analīzes, nedz institucionālo mērķu?

Katru gadu top cits plāns, bet trūkst ilgtermiņa plānu un analītiska novērtējuma par to atdevi, aizrāda RTU prorektors.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti